Nāriņa tagad dzied:
Uz galda vāzē stāv krizantēmas,
Un rozes sen jau vītušas.
2x
Nenāc pie manis, nemeklē laimi,
Kas bijis, sen jau aizgājis.
Kas pirmais atnāks, tam piederēšu,
Ar krizantēmām rotāšu.
Un smaidīdama es grēkā grimšu
Kā ievas ziediņš atvarā.
No rīta, svešos ļaudīs ejot,
Mans skats būs tīrs un nevainīgs.
Tik krizantēmas uz galda vāzē,
Bet tās jau muļķes nesaprot!
Tas bija toreiz, kad tavas acis
Vēl spēja mani valdzināt,
Bet tagad - tumšā rudeņa naktī,
Man atliek tikai pasmaidīt.
/ svilpi - uzrauj Tu ar meldiņu:D/
0
0