Un kas esam mēs, lai spriestu, kas citiem ir vai nav vēlams dzīvesbiedrs? Nopietnas attiecības var būt bez precībām. Tas nozīmē, ka esam ārpus baznīcas noteikumiem - nav noteikts, kā, kam, ko būs mīlēt, un kā kam būs dzīvot.
Manuprāt, vislaimīgākie cilvēki būtu, ja spētu pārkāpt kulturālos nosacījumus, kādām jābūt attiecībām, kādai jābūt mīlestībai utt. bet vadītos tīri pēc attiecīgās situācijas, jūtām, ticētu savam paurim, ļautu tam lemt, kā tev turpmāk dzīvot, nevis "defaultajiem iestatījumiem"
0
0