... un te varētu atgriesties pie tēmas par sievišķīgiem vīriešiem un vīrišķīgām sievietēm...

Uz šitādiem vnk nevajag orientēties, Vasariņ...

ka sevi apdala tās, kuras bravūrīgi paziņo, ka ’’briļļu periodu’’ izlaiž... cik reāla un pelēka tād eksistence, kad no savas dzīves izslēdz lidojumus un kritumus... ja- bez pārdzīvojumiem un kreņķiem bet arī bez satraukuma un banalajiem taureņiem...
un tad brīnās, kāpēc vīrietis vairs nemīl un neiekaro šõ te robotveidīgo radījumu, kam nekas vairs neliekas saistošs, pārsteidzošs un krāsains...
bērnu sevī esat nonāvejuši. realie senalu sijātaji. priecaties paši sev aizliegušī.

Vasra, Versija!

Latvijas valsts atliekās šobrīd tāda ainava ar pašu premjeru -- grūstāms, stumdāms tips, ko vismaz trīs dažas sievietes stumdā kā ragaviņās iesēdinātu. Neapskaužami visi tiem, kam tās ragaviņas tiek pārstumtas pāri. Par tāda "dāmu bobsleja" dalībniekiem it kā štrunts, -- ja citus neskartu, lai izklaidējas, bet...

Izraadaas, tomeer veel kaadam taaas rozza brilles dod dziivei kraasu...

Tēmas sakarā- nu ko tur makslīgi pārsteigis un uzturēsi... nekas nesanāks. ja jūtas ir, tad tie pārsteigumi un jutu uzturēsana ir dabisks ikdienas process, kas nāķ no iesaistītajiem, speciāļi nedomajot-ko man darīt un kā man darīt... (protams ta ir teorija, realitātē biežāk ir tā, ka sava slinkuma pec pašī sev un savām attiecībām pārbraucam ar tanku, ko sauc-rutīna un laiskums)

Vai tas, ja viņu stumdītu ar ratiņiem, ko atsvaidzinātu?Būtu lielāks pārsteiguma moments?

Fraise, pieaugušiem cilvēkiem prāta klātbūtne spilgtām emocijām varētu arī netraucēt. Vai kaut ko lab baudīt var, vienīgi ļaujoties tām rozā brillēm? Man aizdomas, ka baudīt var arī, bez tām brillēm iztiekot un vairoties no tām. Strīdīgi, protams, -- cilvēki ir dažādi: citi bez tām brillēm, iespējams, palidot nevarētu nemaz.

Pressummita, stumdāmā transportlīdzekļa veids jau nav tik svarīgs, -- bēdīgāk, ja stumšana apmierina gan stumjamo, gan stūmējas, toties neviens no viņiem neuztraucas par trasē pārbrauktajiem, jo pašu komforts un baudas ciniski pāri visam un visiem...

Nu nezinu vai stāsts par premjeru kautkā rezonē ar tēmu.Ja nu vienīgi kā ieteikums pārsteiguma momentam-pamainīt stumjamos vai iestumjamos, vizināmos vai vizinātājus, sabrauktajiem jau viena alga.

man jau liekas, ka rozā brilles nāk kopā ar iemīlēšanos,
jautājums, tad CIK un KĀ mīlam, un kā pārciest periodu, kad viss jūk un brūk,
liekas, dažam galvenais, ka tik noķert rozā krāsas un štrunts par pārējo,
respektīvi, ja attiecību veidošanas sākumā iekļauj prāta esamību, tas pasargā no ciešanām un ietaupa laiku, tāpat netiek lieki tērēta enerģija, ko var izmantot citādi "krāsaini", bet lietderīgāk.

Un tāpat jautājums, kam tad mēs veidojam attiecības, vai attiecības mūžam, vai, kā izrādās daži, lidojumiem un kritumiem... un tā visu mūžu...

katram savs

ai, ai ai, sauliit. Man labi palicis praataa kaads staasts par sauliii un triis ruukiisiem... To noteikti staastiija kaada ’loti nopietna meitene

P.S.
Cik reizes iespeejams veidot attieciibas muuzam?

Bet katru reizi kad sāk veidot-ir ticība, ka šitās noteikti būs ’’visam mūžam’’. citādi jau nav vērts. vienma vakaram- nev ko veidot-tur tik saskrienas, nmodar alietas un attā... ja veido, tad uz palikšanu... ja sabrūk, nu ko darīt-nesnāca. būvēs nākamās.

Vai tā indeve par "būvēšanu mūžam" nav kā sava veida klapes zirgam, kas traucē just un ļauties, traucē pamanīt, izdzīvot un tiksmināties par notiekošo un par tagadni?

Tas ir kā mēģinājums atgriezt rozā briļļu periodu? Visu laiku jau tā nevar, par daudz karstas emocijas. bet, ja par ilgstošām attiecībām, tad es saku, ka viss viļņveidīgi. Var saķert tas briļļu periods arī pēc ilgākiem kopdzīves gadiem.
Mākslīgi gan nesanāks.

Man nezkamdēļ gribas autorei ielikt so citatu:
- Vairākums cilvēku uzskata mīlestībupar nejaušību, kas atnāks pati, ja vien dzīvē palaimēsies.
Te arī iezīmējas pirmā problēma, jo vairākums cilvēku interesejas tikai par to mīlestības daļu, kuru saņem paši. Mēs ļoti velamies būt mīleti un pavisam maz raizējamies par to, cik izkoptas ir pašu spējas mīlēt.Katram pats svarīgakais ir parādīt sevi kā patiesas mīlestības vērtu objektu. tādēļ sievietes greznojas, krāsojas, moderni ģērbjas un lieto vilinošas smaržas. Viņas cenšas arī apgūt labas manieres, ir izglītotas un spēj būtinteresantas sarunbiedrenes. Visi šie centieni ir virzīti uz to, lai saņemtu vairāk mīlestības. tikai retā ir gatava pati dot vairāk un patiesi mācīties mīlēt...
... Savu "ideālo partneri" var sastapt, tikai pašam kļūstot par tādu. /K. Teperveins/

te ir gana daudz skaidrojuma arī komentaros piedāvatajiem variantiem... par frizūrām un drēbēm...

Ja uzsākot attiecības cilvēku pieņem un uz viņu skatās reāli, neidealizējot un nedomājot-vot šitas un šitas man nepatīk, to es ar laiku mainīšu, pārtaisīšu, "pāraudzināšu", tad nekāds "briļļu"periods nemaz nav vajadzīgs, redze neuzlabosies, tikai pasliktināsies.Mēs cilvēku/s iemīlam no attieksmes pret mums.Un attieksme pret mums ir atkarīga no mums pašiem.
Ja mūsos pašos nav mīlestības, ir tikai tukša telpa, ko tad mēs varam gaidīt no otra, paši neko nedodot?

Precīzi, Pressumita.

Pressumit, šoreiz ! Turklāt = ticami.