Vai ir jēga tērēt laiku- vispirms- lai lauztu sevi--- uz to pusi- kā nu tam otram patīk, pēc tam- lai mēģinātu sadzīvot- pašai ar sevi- nu jau to salauzto, izlauzīto- kura otram it kā varētu patikt, bet pašai- ir dikti liels diskomforts..Neizteiksos par situāciju- "pārak maz uzklausīju, pārak maz piekāpos"--- tās ir spēles, kuras pie laba nenoved. ĪSĀK sakot- tās štelles, kas bija un traucēja- nekur nav pazudušas- abiem diviem - un kamēr- viens otru nemīlēs un nepieņems tādu kādi nu ir--- arī- neuzklausošu, arī neprasošu, nedodošu, nepakļāvīgu, arī prasīgu, despotisku, ietiepīgu--- tikmēr nekas jēdzīgs nebūs. Labāk tomēr iet katram uz savu pusi- lai būtu iespēja atrast, satikt cilvēkus- ar kuriem kopā ir feini- no paša attiecību sākuma, līdz pat ////nu cik ilgi vien viss notiekās..