Palasīju diskusiju, un man radās priekšstats, ka tajā attiecībās tiešām nav kaut kas kārtībā... Sms vakarā pirms miega ir tikai normāli. Bet ja tas sāk šķist kā uzbāzība, tad kaut kas nav kārtībā...

Sieviete, kura mīl par daudz... niansēs, protams, atšķirsies varianti, tomēr--- pamatā, tā ir būtne, kura nedzīvo vairs savu dzīvi, bet - otra cilvēka - ta, kuru mīl. Principā- viens no atkarības/lidzatkarības veidiem.Smags gadījums, jo- viņa pati uzskata, ka viss ir kārtībā, tikai- kāpēc tas otrs mūk, kājas augstu cilādams...

Ref. tēmas simniekam...

Psihiatru un viņu kolēģu aprindu jociņš - 50 % no cilvēkiem ir mūsu pacienti, bet pārējie - nav diagnosticēti... :)

Bet, pieņemot, ka tēma ir ļoti personiska un patiesa radusies, mani pārņem šausmas par tik spēcīgu uzbrukumu visiem līdzekļiem, lai panāktu savu
Manuprāt - maniakāla agresija

Uldim - "Mīlestība aug tad, kad to dāvā, nevis tad, kad to meklē... Mīlestības durvis atveras tam cilvēkam, kurš ir gatavs atlaist savu ego. Atsacīties no sava ego kāda cita dēļ – tā ir mīlestība."

spare1 | 29.10.2013. - 13:33:39

Lai viss nebūtu šeit tik tumšās krāsās, varbūt varat paraksturot kādai tad vajadzētu būt veselīgai mīlestībai starp divām personām ... savādāk liekas, ka visapkārti ir vien traki agresori un maniaki

tieshi taa-starp divaam personaam, she tiek piemineeta viena... viens miil par daudz, otrs atturas...

Kad mīl tad nedomā par daudz vai par maz. Īziņas rakstot paiet visa nakts. Un tas viss liekas tik dabiski. Ja sāk minūtes skaitīt, ja kaitina katrs vārds ko otrs saka, attiecības ir savu izsmēlušas. Mīlestība pāraug draudzībā, bet tad otru pieņem ar visiem plusiem mīnusiem.
Starp citu nesen publikācijās bija rakstīts ka mīlestība ir slimība. :D

Mīlestību raksturot vispārīgi neņemos, tik zinu - abpusēji līdzvarota rīciba ir labākais ko var cerēt no mīlestības, kas pēc saviem simptomiem patiesi ir līdzīga dažai labai kaitei.

... njaa... un ja mīl, to vakara SMS gaida, nevis tā traucē!
Un vēl... viens otram arī dienā sūta gan SMS, gan e pastus... gan pat e kartiņas... tā vienkārši, ne no šā ne no tā.
Un atnes puķīti, ja nav mājās, iemet pa lodžijas logu vai uzkarina uz roktura..

Un satiekoties viens otram saka daudz mīļu vārdu...
Un pāris mēneši, kopš iepazinušies, ... tas tak pats skaistākais laiks!
Visa pasaule liekas, ka smaida!
Visu atliek, lai tik satiktos.
Peld pēc ūdensrozēm..un zobos to nes pāri visam ezeram...
Kopā brauc izbraukumos..
Un protams, sekss... maksimāli, maksimāli!
Un saka"kaut tas, kā ir tagad, nekad nebeigtos!".

Nu... uldi... es no pieredzītes..tā sākas mīlestība.

leduszieds7 | 30.10.2013. - 10:07:55

Nav tā, ka es tam nepiekristu ... bet man liekas, ka mīlestība visos gadījumos nav tādos rozā rāmjos iebāžama.
Cik tev bija gadu, kad bija šāda pieredze? Mans pēdējais rozā periods bija 21-22 gadu vecumā

uldi, zini cilvēkus, kuri arī 35 gadu vecumā skraidīja ar rokā iežņaugtiem telefoniem, lai tikai sms nenokavētu

lumia | 30.10.2013. - 10:37:51
Protams, un droši ir tādi, kas to dara savos 45 un varbūt par 60 ... bet vai tā tam vajadzētu būt un vai tas ir labi pašam skraidītājam?

Man liekas, ka visā vajag tomēr līdzsvaru ... emocijām un saprātam ir jābūt veselīgās proporcijās.
Viena galējība ir visu apdomāt, apsvērt, analizēt, aprēķināt, izkalkulēt ... un tā rezultātā zūd iespēja baudīt emociju skaistumu.
Otra galējība ir ļauties emocijām kā tādiem jūras viļņiem, kas tik ņem un nes savā varā kaut kur, kur zūd zeme zem kājām un jebkāda spēja racionāli izvērtēt savu dzīvi, prioritātes, labāko uzvedības modeli utt.

Abas galējības, man šķiet, nav pareizas

pēc tādas definīcijas - jūtas vispār nav nekas pareizs :)

Citām tā kā raksta lz ir vēl joprojām..un neko-dzīvas un laimīgas:)

Pilnīgi nepiekrītu ... emocijas ir vajadzīgas un ļoti būtiskas ... bet viņas ir jāspej kontrolēt un nedrīkst nonākt stadijā, kur viņas pārņem cilvēka būtību un 100% sāk noteikt lēmumus un rīcības.

Tieši šo cilvēka vājību izmanto visas sociālās manipulācijas formas (politikā, mārketingā utt.)

uldi nav jau nav tik traki, ka visi paliek nekontrolējami :)

..uldiņ... man bija daudz, daudz gadu..
Vairāk kā Tev tagad..
Tā ka, mīlestībai gadu cipars nav svarīgs.

Kaislība mirst un atgriežas no jauna. Sāpes pāriet un atkal uzvirmo. Mīlēt nozīmē pieņemt un vienlaikus izturēt daudzas beigas un daudzus sākumus vienās un tajās pašās attiecībās."
(K.P.Estesa.)

... nošpikoju, bet šeit lasot šķiet, ka daudziem gribās mīlestību, bet vai nu bail mīlēt, vai nespēj mīlēt... un tai pat laikā tik ļoti bail no stadijas ko viedie dēvē par mīlestību. Manuprāt sāls ir tajā apstāklī, ka cilvēki mēdz piedēvēt mīlestības definīciju tur, kur viņas nemaz nav ar to maskējot ko citu. KO īsti to lai katrs pats izdomā pēc savas sirdsapziņas.
Tik dažādas tās mīlestības definīcijas. Lai tak katrs izvēlās pats sev tuvāko un pieņemamāko. Kāpēc vienmēr un visur jāliek spriedums, kas ir kas. Tā tak katra personīgā darīšana.

Varu noziņot, ka arī tuvu 50 tādu rozā periodu esmu izdzīvojusi ))).