Sveiks, Uldi-m,
esmu lasījusi iepriekš nosaukto grāmatu (pat nopirku, un iedodu ik pa reizei vēl kādai izlasīt - jo tā ir laba grāmata).
Ja esi secinājis, ka Tu tādas pievelc, tad Tu neesi vienīgais, un ir jau arī vīrieši, kas mīl par daudz ar jau iepriekš citētām iezīmēm.
Par sevi secināju, ka man tas ir iedzimts, gēnos iedzimts no vecvecmammas un vecmammas, un kādā vidē uzaugu, tā attiecos un uzvedos pret apkārtējiem, tajā skaitā arī vīriešu kārtas pārstāvjiem [Viņām tie bija pirms kara un pēckara, tajā skaitā padomju laiki (vīri karo, sievas-vienas tiek galā ar "visu" un gaida mājās lai
tur vai kas un kāds) un tajā laikā pastāvošais "ģimenes modelis" ar visām tā laika vispārējām iezīmēm par vīra un sievas pienākumiem ģimenē - manu vecvecvecāku un vecvecāku dzīves likteņi.]
Tas tā notiek - "mīl par daudz", kamēr cilvēks pats secina, ka kaut kas nav kārtībā (secināt mums ļauj mūsu šodienas izglītotības līmenis salīdzinājumā ar pieminēto pirms kara un pēckara laiku),
un tā kā tikai pats spēj mainīt savu dzīvi, tad
visi ceļi mums katram vaļā, tā teikt, un "nemīlēt par daudz" (lasīt: cienīt sevi) un pievilkt sev pievilcīgos (lasīt: strādāt ar sevi).
Veiksmi, Uldi-m!