ja jau neglauda, kaut kas nav kārtībā . ja harmonija iru tad glaudās ka nemetās :)

..slikti, ja tā ir.
Es pie tiem nepiederu.
Maniem mīļajiem nekad manu glāstu un mīlestības izpausmju nav trūcis.
Un labi ka tā...

Nu nav tik traki-nav

Ek... ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks?

Prieks parasti dzīvo krūšturos un sēž uz krūšu galiņiem un šūpo kājiņas - tas ir mazais foršais prieks :) Lielais prieks dzīvo zemāk... varu pa kluso pačukstēt - ja ar pirkstu velk pa mugurkaulu uz leju, tad otrais klikšķis

"Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā.
Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks... "/Gunta Kraulere "Uz degoša tilta"/

Noglāstīt un apmīļot var arī ar skatu... Bet rezervēta mēdzu būt tikai pret sev vienaldzīgiem ļaudīm... :)

Jā, var, var ar skatu noglāstīt un samīļot :)) Nu kātad! Visas jaukās vietiņas ar skatu noglāstīt! Es to katru dienu daru gan veikalā, gan uz ielas, gan darbā - nu, darbā gan piesardzīgāk, jo tur viņas jau zin, ko tā blenšana nozīmē :)

Krotiņ, vai visas zin? ))

>pienene
domā, ka vajadzētu rīt visām pajautāt? :-)

Kādam varbūt arī pietrūkst... taču... mīlestība nav māte Terēze un nav arī samāriešu biedrība. Manai mīlestībai, maniem glāstiem un manam maigumam ir pavisam vienkārši un skaidri definējamas robežas un adresātu loks...

Tas nu gan.. mīlu tos, kurus mīlu ))) un tā kā es mīlu.

apkārt ir daudz cilvēku, kuriem glāsti nemaz nav vajadzīgi, vismaz es vienmēr esmu cietusi no tā, ka apkār ledus kluči ar atsaldētām sirdīm.
Tamdēļ man ir suns, vismaz tas laimīgs par smaidu, glāstu, uzmanību

vot ko es nevaru ciest suņos - tā ir uzbāzība un nemitīgā astes luncināšana, un padevība.. izbesīt var :(

Krot, par suņiem pilnībā piekrītu. Uzbāzīga mīlestība.

krot... zini, kā sauc tos tavus glāstus ar acēm??? par sociālajiem glāstiem:))))

Tāpēc man ir kaķis, kurš mani mīl ar lepnu mīlestību!
Tas nu tā... offtopiks.

Nu nevar tak būt, cilvēki mīļie, ka gluži nodzīvojat mūžu bez mīlestības... ?
Domāju, tā katram iedalīta...
Un ja liedzat savas mīlestības izpausmes tam, kuru mīlat... nu... paši vainīgi.
Tad atpakaļ, pieņemu, arī neko nesaņemat.
Un tad... kad viss būs zudis..un par vēlu... tad būs jānožēlo, ka nepateicāt tam otram to, ko varējāt pateikt!

Vot, vot- es arī par lepnu mīlestību (c) LZ7 Nepatīk man pārlieku uzbāzība... Tiš, tiš ...

Ne vien nepatīk pārlieka uzbāzībā, bet pat riebjas.

saulliite


Nav nekādi leduskluči.Es piemēram sev apkārt esmu uzcēlis dzelzsbetona sienu, lai citi neredz kas iekšās notiek
Un kāda vaina ATSALDĒTĀM sirdīm? Būtu gaudusies par sasaldētām/iesaldētām

... reizēm manas mīlestības, uzmanība s un maiguma var nepietikt, ja tas otrs ir uzcēlis pārāk biezu dzelzsbetona sienu... lai neviens netiek iekšā... Un negribas jau visu laiku dauzīt sev pieri..:))