asaka, nu tā jau ir vesela filozofija... psiholoģijā sen atzīts, ka tā nu gluži nav mīlestība, kad nenobriedušie prāti jaunībā masveidā baltās kleitās un tumšos uzvalkos tās kāzas svin un sakās viens otru mīlam i bērnus uzreiz pietaisa, un zini kas tas ir? Kāds psihologs (piemirsu vārdu uz sitiena), to formulējis kā rupju/ļaunu dabas joku, ko daba izstrādājusi ar cilvēci. Un zini, kamdēļ tas ir dabas joks, tās kāzas jaunībā? Zemei izsenis bija vajadzība pēc cilvēkiem, tamdēļ daba tā visu iekārtoja, ka junībā baigi plosās hormoni (arī medicīniski tas pierādīts), kas liek savstarpējo vilkmi uz pretējo dzimumu formulēt kā mīlestību, bet tas viss, atkārtošos, lai zemei būtu pēcnācēji. Tam nav nekāda sakara ar mīlestību, palielam darbojas šis faktors, protams, nevar noliegt, ka dažiem tomēr arī agrā junībā izdodas/paveicas reizē ar šo satikt arī dvēselikski tuvu cilvēku.
0
0