labāk reglamentu, tas ir ar asinīm parasti uzrakstīts un tāpēc jāiekaļ no galvas...

Es, piemēram, instrukcijas nekad nelasu principā. Zinu, ka slikti. Zinu, ka bezatbildīgi. Kaut ko jau arī sabojāju... Bet kaut kas funciklierē gluži labi

Hmm, tas no sērijas- nekaitināt un nebarot? Nu ja atceras Tavu iepriekšējo temu- par tām dāmam, kuras - ir cietuišas, nav muļķes un vispār--- klāt nenāc tuvāk par 100 metriem.. tad nu tāda sajūta varētu būt gan. Bet štelle jau tāda, ka- neviens cits, kā tikai pats- nevar līdzēt tikt galā ar tādu sajūtu.. kamēr cilvēks nav mierā un pārliecība pats ar sevi, pats par sevi-- tikmēr tādas šaubīgas izjūtas būs.

darbs psihologam...

.. ... aaapaaaC... liidz kaut kam taadam aizdomaaties...
cilveeks nav robots...

Tā bija domāta instrukcija attiecībās? Nevar būt tāda instrukcija. Mainīgi esam mēs un mainīgi ir cilvēki blakus. Kas vienam atļauts, tas otram nē. Kas vienreiz uzjautrina, citreiz sadusmo.

Patreiz nav laiks un gribēšana.
Es gan varētu instrukciju te nodrukāt, kā iepazīties ne tā kā pieņemts :)
Protams ar piebildi:
-Nemēģiniet to atkārtot reālā dzīvē :D-

Nebiju iedomājusies, bet laba doma. Visi uzraksta instrukcija, ievada datorā, dators atlasa vajadzīgo kombināciju pārim, cik viss ātri un vienkārši, nebūtu jau kuro reizi uz tiem pašiem grābekļiem jākāpj, jo parsti, nepazīstot vēl otru, vienkārši vispirms ir sajūtas, simpātijas, un tikai pēc tam, kad jau ir jūtas, sākam prātuļot, kā tad tas otrs nedara visu pēc manas instrukcijas, vai es pēc otra instukcijas. Jautājums tikai, ko darīt ar to, ko saka sirds.

Var jau buut ka darbs psihologam (labi, ka ne psihoterapeitam), bet ir tachu lietas, kas vieniem patiik, bet citi taas knapi pieciesh! Mani, piemeeram, pilniibaa atveesina fraaze - zini, es par tevi kaut ko uzzinaaju, bet nee nee - tas nav svariigu, vai pateikshu veelaak. Citam buutu uz to noshkjaudiities, bet es pagriezhos un aizeju.
Vai arii tas, ka es juutos ljoti neerti daavinot ziedus, kaadai sievietei aiztaupiitu erroshanos, ja zinaatu to jau no pasha saakuma.
Laikam jau es ljoti gribu visu vienkaarshot taa vietaa lai eleganti pastaigaatos pa graabekljiem

Lietošanas instrukcija- baigi neinteresanti.
Pazūd jaunatklāsmes moments.

visa dzīve kā pa notīm, garlaicīgi!

Nu nee tachu... ne jau siikumos, bet galvenaas lietas kaut vai!
Dazham ir svariigaak par visu lai otrs cilveeks nekraaktu, vai arii ljoti patiik ekstremaalie sporta veidi un otrs nedriikst buut bailiigais nuugjis.
Sapinkjereejos vaardu sakot

Tāpat jau kopsaucēju un sapratni atradīs tikai laika gaitā.
Ne uzreiz un ne pēc instrukcijas.

..kraaceejs nav bijis, taapee nezinu kaa buutu, ja buutu, bet... ir, ir viena otra lietinja, kura nebuut pienjemama kopaa dziivoojot i, bet... es jau taakaa neplaanoju taadas lietas... nu vieniig, ja lielaa miilestiiba uzgluun ap 100 gadiem..., tad nezin ko buus dariit, miileet... vai mukt...

es ar krāc, kad iedzer, bet kad neiedzer nekrāc! manājā bijušā krāca, kad guļ uz muguras! ko tad?

... bet nu tomēr aptuveni jaujāzina, ko grib.
Vai arī- kā kāds ( neatceros- kurš) šajās diskusijās teica- vismaz jāzin tas, ko negrib... )..

Laikam lielaakaa atshkiriiba sleepjas tajaa, ko iisti katrs sheit dara. Lielaakaa dalja peld pa straumei, bet es, nelga, meerkjtieciigi mekleeju attieciibas nevis shuri muri

Un kas ir-shuri muri?

.. jo ciitiigaak mekleesi, jo ilgaak peldeesi... pa straumei...
... ljausimies... liktenim... ..dzilji sirdii neviens, neviena neatteiktos no laimes sajuutas... lai kaa...

kas meklē, tas atrod! pacietību, vēzi, tikai pacietīnu. un nemaini kulītes