a ja tai draudzenei iepatiksies tavs tipa draugs? un viņam viņa arī, kaut kā dikt uz svingu velk...

Man patīk tas, kā uzrakstīja Beatrise.
Gluži manas domas.

Ezīt, nekur nevelk. Iespēja pagriezt muguru pastāv vienmēr, tiklīdz man kaut kas nepatīk. :)

Tas ir traki, ja ir vai nu vīrietis, vai draudzenes. Ja draudzenes jāatmet tāpēc, ka jabaidās par vīrieti Pūlos saprast, kas tur nav kārtībā - vai draudzenes nemaz nav draudzenes, vai vīrietis tāds, kas ar rokudzelžiem pie gultas jāslēdz, lai nemūk prom... vai vienkārši muļķīgas iedomas...

Lia, stāsts konkrēti par tēmu Bija draudzene.. vairs nav draudzene. A vīrietis... vīrietis pašai noder.

večiem, man šķiet, tādu tabu nav

Versij, bet ja stāsts par vienu konkrētu draudzeni, vai tas ir iemesls no visām atteikties?
Bet var jau būt... ja tā viena tik dziļi iespļauj dvēselē, ka rodas neuzticība pret visām...

Es pēc šitās draudzeņu institūcijas nekad īpašu vajadzību neesmu jutusi. Daudz mazāku, kā pēc tuva vīrieša. Daudz mazāku.
Bez tam... nu neiešu tak es mašīnas demolēt un lukturus dauzīt

Ko nu kurš sauc par draudzenēm... citam tās būs tikai paziņas.

Beatris, viss, ko Tu saki, ir līdz riebumam pareizi. Un, dod Dievs, Tev dzīvi nodzīvot TIK pareizi. Tiešām, novēlu. Tikai nesaki "hop", pirms neesi pārlecis! Es sev pat savos gados to ik reiz saku. Bet Tev vēl daudz gadu priekšā... :)
Te, starp citu, neviens nav teicis, ka sakari ar precētiem ir labi. Tāpat neviens nav teicis, ka sekss ir tikai kā vingrošana. Vai, tiešām, nevar atrast citas krāsas kā tikai balts un melns? Dzīve taču ir krāsaina.:)

Bet runājot par tabu... katrs PATS zina, ko var, ko nevar atļauties. Perfektība ir šausmīgi pliekana, neinteresanta un atbaidoša.

Esmu iemācījusies nekad neteikt nekad... liktenis spēlē spēles

Var jau būt, ka sievietēm tas ir savādāk, bet, cik zinu, tad vīriešiem pamatā tomēr ir princips nepīties ar draugu vai pat paziņu draudzenēm. Protams, ka ir novērojami arī izņēmumi. Mani pašu ne pārāk bremzē fakts, ka iekāres objektam ir šāda vai tāda veida attiecības, taču līdzko esmu šo vīrieti redzējis vaigā, tā romāniņš izčākst, jo nu jau es esmu iejaucies konkrēta cilvēka attiecībās. Par draugu meiteņu iekārošanu lieki pat runāt, jo tas ir pārākais tabu un esmu visnotaļ pārliecināts, ka nekas nesanaaktu pat ja sadomātu

... LAIKAM JAU TĀ TOMĒR NAV DRAUDZENE... ja tik tālu aizdomājies. Vīrieti savākt tas nav grūtu, bet draudzeni īstu atrast -tam vajag veselu dzīvi.

..iegadajaties draudzenes, bez tiem viiriem un miljotajiem... nebuus nekaada greeka krist... :D :D

dārgā rit, - mani spriedumi par dzīvi ir tik līdz riebumam pareizi tikai viena iemesl dēļ: mana dzīve ir bijusi pietiekami nepareiza, un man gadu- pietiekami daudz, lai es tieši šādus spriedumus uzdrīkstētos taisīt! Man varbūt vairāk kā dažai labai ir tiesības tā runāt, un es to daru!
Jo pietiekami labi zinu, ar ko skaistie izdomājumi, ilūzijas un mirkļa iegribu apmierināšana ar laiku beidzas.
Reālajā dzīvē, nevis sagramstītos pieņēmumos.

Viss reiz beidzas. Tam tak visi esam gatavi, ne? :)

nu visi mēs kādreiz par zemi kļūsim

Beatrixy, viss, ko Tu saki ir pareizi... bet... vai Tev arī dzīvē izdodas viss tā, kā Tu saki? Vai arī tā ir programma, ko Tu esi sev uzrakstījusi, mērķis? Lūdzu, neuztver to kā uzbraucienu, man tiešām interesē, vai izdodas?

Vēl viens līdz riebumam pareizs - nevis spriedums, bet jautājums:
Rit, lūdzu paskaidrojiet man saprotami: kāpēc nedrīkst zagt?? Kaut vai- "lai drusku iekrāsotu dzīvi, jo viss taču nav tikai melns un balts?"
Man ir dzelžaini argumenti, kāpēc drīkst: Tai tur, kam esmu nolēmusi kaut ko nospert, viss ir nācis ļoti viegli: viņas ienākumi ir daudz lielāki nekā manējie, turklāt strādāju es daudz smagāk... Un vispār- viņai daudz kas vienkārši birst no gaisa, jo ir bagāts vecis, kas pelna miljonus, un šī var tikai baudīt dzīvi.. Tādu mantiņu, kādu esmu iekārojusi, šai ir pietiekami; turklāt ES par to esmu sapņojusi gadiem... Un vispār- tā mantiņa nolikta tik viegli pieejamā vietā, liekas, ka uz mani vien skatās... Un vēl-... šī ir tik augstprātīga, viņai ir tik riebīgs ģīmis.. sen jau bija pelnījusi, ka viņu kāds aptīra- tad kāpēc lai tā nebūtu es??? Un galu galā-. varbūt pat nepamanīs... un varbūt es tikai drusku palietošu un vēlāk nemanāmi nolikšu atpakaļ.
A KĀPĒC NEDRĪKST????