Pelēkos aizmirsāt.
(Tie pelēkie reizēm ir krietni krāšņāki, kā tie "papagaiļveidīgie" .

Pavisam konkrēti pietrūkst to, kuri ne šis, ne tas- tipa nešķirti, bet pozicionējas kā šķirti un dzīvo vieni.

Tas mazliet tā pat, kā nedaudz apģērbta sieviete interesantāka par pavisam neapģērbtu... intrigai un cerībai... tas par tiem pelēkajiem un peēkajām...

... taisnība, versij!
Seksam un izklaidei der arī šķirteņi, tur vienalga, babņiks vai nav babņiks.

Bet kopdzīvei gan ne... labāk pa gabalu!

Un par tiem atraitņiem... tur gan atļaušos apšaubīt. ( ko var gribēt, ja uz kapiņiem iets iepazīšanās nolūkā ) Perspektīva- runās par dārgo nelaiķi stipri vairāk kā par esošo draudzeni. Liks skatīties bildes, liks klausīties atmiņas. Liks kapiņus kopt utt, utt, utt... Huže ņekuda. Tas, kurš izšķīries, vismaz ceība, ka no savas pagātnes vaļa ticis. Mirušos ir tendence glorificēt, idealizēt un uz pjedestāla celt. Pat tad, kad dzīvē raibi gājis.

LZ

Slikti, ka Tev tāda pieredze. Ja precīzāk, tad jūtu līdz


Nu ja iet runa par tiem, kuri mazo tārpņu no ceļa var no3, 14st tad jā
Un vispār...
Nu nez vai tā atradīsies.Ja neskaita augstākminētos .

Bez tam... Raganiņ... lai gan nedeg pagale viena, vajadzētu tomēr pieļaut varbūtību, ka šķiršanās iemesls bijusi sieviete. Nav jau vienmēr viņas tādi Agras dārgumi...

Man ir bijusi cita pieredze... ne tik daudz iepriekšējās dzīvs slavinājums, bet tā kā etalons gan...

... par atraitņiem... jā, tā problēma, ko rakstat, tā varētu gan būt...
Bet uzskatu, jāpaiet laikam(gadiem) un tad vajadzētu varēt veidot jaunas attiecības...
... (protams, cienot tās atmiņas, kas otram iespējams uz mūžu būs neizdzēšamas)...
... es taču pati tam patreiz eju cauri... zinu, ka vēl nevaru, bet ticu, ka reiz atkal varēšu sākt kaut ko no gala.(tāpat arī vīrieši, atraitņi, ar laiku spēj sākt no gala).


... par šķirteņiem-jā, protams, būs viņu vidū arī tādi, kuriem sieva vainīga pie šķiršanās... jeb vienkārši tiešām nav bijuši īstie kopā... bet procentuāli tādu būs maz..

Sākt visu no gala??? 50+... !!! Kā to var izdarīt? Man tak jau ir sava dzīve, kas jāturpina. Varbūt kāds tur iekļaujas, varbūt es varu kāda dzīvē iekļauties. Bet pavisam jauna tā nekad nebūs.

Ir cilvēki ar pagānes rēgiem pa dzīvi.
Un ir tādi kā es.
Dzīve vienkārši turpinās.Uzkraut sev visādas nevajadzīgas paunas-nav prāta darbs.
/ja tak dumaju/

Laimīgi tie, kuriem izdodas no tām "paunām" tik vaļā. Dažiem patīk par mocekļiem būt, dažiem - to kā karogu vicināt... Dzīvi vajaga tvert viegli, zinu, tikai ne vienmēr izdodas...

..par atraintnjiem/em runaajot..kaada velna peec, kas jaacila, jaa deklare, tam ar kuru gribi veidod atieciibas...
..tas ir tavs kaut kas personiigs... un vai tas kaadam ir tik svarigi, ka tev ur gaajis un bijis... taa ir tava laika(dzives) graamata, ko esi kopaa ar to cilveeku sarakstijis/usi... iesleedz seifa vai ar noliec taa augstaak plaukta, kur neviens netiek klaat... un nebojaa tavas naakamaas atieciibas...
.

... vesto..Ko Tu uzskati par "pagātnes rēgu"?

... nāri’ņ..tieši tā.
Atceros Tavu ieteikumu, sev pateikt "Man būs jauna dzīve !".

Nāriņ, es jau par to pašu. Teorija no prakses, diemžēl, atšķiras. Un arī tie tālejošie nodomi, kas ar "šu" beidzas ( varēŠu, dzīvoŠU, veidoŠU, mīlēŠU... )


Un paši sevi nejūt.

LZ, pareizi, ka vecpuišus nekad, jo tie ir mednieki pēc dabas, nomedī, palieto un prom.
Šķirteņi arī aizdomīgs kontingents, ja reizi jau pameta, kur garantija, ka arī otreiz nepametīs...
Atraitņi vispār bīstami, var uzrauties uz kādu melno atraitni... :-)

LZ.

hmm
Nu mēģināšu uzburt ainiņu.
Sievietei/vīrietim izjukusi 10 gadu kopdzīve ar mīļu cilvēku.Itkā gribas palikt vienam/ai.It kā gribas jaunas attiecības..bla, bla, bla
Nu ok.Nodzīvo cilvēks viens gadus divus, trīs...
Beigu beigās saprot, ka mīļotais cilvēciņš vairs neatgriezīsies, un sāk veidot attiecības ar citu cilvēku.
Bet tam citam cilvēkam laiku pa laikam atgādina par visu skaisto, kas ir bijis pagātnē.
Cits cilvēks protams to uzklausa, saprot... un tt.Bet ja tas velkas gadiem?
Nu ir cilvēki kam ir tāda"klemme". Un tas nav diezko labi.
Ceru ka saprati.

... jaa..nevajag dziivot pagaatne... vajag izdzivot naakotni... :)) :)
... iz dziives... :))

Reizeem taa pagaatne kaa iilens no maisa - shtrunts, ka redzams, bet tachu ari iedur pa reizei!

Pagātne ir pagātne.
Bez šaubām, ka tā ir pieredze, un uz tagadnes notikumiem mēs tāpat raugāmies caur pagātnes notikumu prizmu, lai arī kā to nenoliegtu. Nav cilvēkā podziņas off/ on...
Taču- svarīgākais ir- cik lielā mērā mūs tā ietekmē.
Vienkārši- pagātne ir jāsakārto tā, lai netraucētu ne tagadnei, ne nākotnei.