Ir vīrieši ap 40, kuriem interesē tikai divdesmitnieces. Sevi pie tādiem nepieskaitu, bet, kopš esmu uzsācis attiecību meklējumus, arvien vairāk nosliecos, ka mana vecuma sievietēm labāk mest līkumu.
Pirmais variants: "Visu mūžu esmu rūpējusies par citiem - tagad gribu, lai lutina mani" - nav jau nekas slikts, bet kādēļ uzreiz tas nākamais iecerētais jānostāda auna lomā?
Otrais variants - "Man tik ļoti nācies ciest un to, ko tu saki, es jau esmu dzirdējusi" - pat nezini kā jāelpo, lai neatgādinātu par kādu no ļaunajiem bijušajiem!
Trešais variants: "Es vairs neesmu muļķe kā jaunībā" - dari ko gribi, bet viss viņai šķiet aizdomīgi vai sarežģīti.
Saprotiet taču, ka pašas izpelnaties piesardzību, atturību un vientulību tā rezultātā! Tad koncentrējaties uz jaunajiem puikām, kuri, iespējams, nav tik samaitāti un ir gatavi solīt zvaigznes no debesīm, bet nepūderējiet prātu lai vēlāk gaustos par latviešu vīriešu "nekamnederīgumu"!
Arlabunakti!