fraise es runaju par proporcijām... ir ieņēmumi, bet kopaina ir skaidra...

izņēmumi:D

vainai pazistamai ratiņmietenei virs it ka sakuma bija blakus..tad vienā dienā aizgaja uz veikalu un vairs neatnāca
un ta vinjs neko nepaskaidroja vel vismaz 15 vai 20 gadus..pat ne sveiki, ne uz redzēšanos..ne piedod
ne nu lab, ka vismaz šitas man nebija japiedzivo..:)))

Manuprāt, jau no paša sākuma tajās attiecībās bija kaut kas šķērsām- ja jau skan frāzes- upurēja, glāba... Atkarīgam cilvēkam domāšana degradējas, starp citu, krietni straujāk, nekā ķermenis.. un, diemžel, pat fakts, ka čoms vairāk nedzer- neatņem viņam šī atkarīgā statusu.Sievas slimība un vizuālās izmaiņas- tas ir tikai labs iemesls, lai cilvēks rīkotos tā kā viņš uzskata par pieņemamu- konkrētajā brīdī. Čoms ir nobijies, un nekā labāka nevarēja izdomāt, kā tikt no tām bailēm vaļā- laisties lapās. Jo dzīve līdz sim - kopdzīve- bija gana ērta tam vīram- sieva tur plosījās, upurējās, glāba... viņš - nu laikam jau tikai atļāvās izmantot to, ko viņa piedāvāja. Jo- ja sieva būtu bijusi patiešām mīļa un svarīga- visās izpausmēs, tad prom nemuktu ne slimību pieminot, ne vidukla apkārtmērus skaitļojot.

Nu tad jau atliekt šim izsniegt ordeni un paslavēt.Ak nabaga viņš, ticis vaļā no briesmoņa-agrāk tieva, tagad slima un resna.

Atkal lasu to pašu teikumu. " tevī ir daudz žults un dīvainākais, ka ne pret vīriešiem, bet sievietēm" Kas tur dīvains? Kāpēc žultij būtu jābūt obligāti pret vīriešiem?

Ja par tēmu... Kaut kas jau tur nebija kārtībā līdz galam arī pirms slimības... droši vien. Ja viss būtu ok, tad nepamestu. Es arī nodevēja. Vīrs sāka pārāk daudz dzert(slimība taču!), ņēmu un aizgāju. Es nebiju tik varonīga lai to paciestu, izvilktu, būtu līdzatkarīga... Un zinu, kāpēc. Bija problēmas jau senāk... Un sen zināma patiesība, ka gājēju un mirēju nenoturēsi. Un nevajag arī. Nekas labs tur nebūtu.

rit, uzdziedi labāk )