Manuprāt, neviens neesam svētie... pieņemu, lielākajai daļai tā kājiņa ir paslīdējusi.
BET... jā, to, pieņemu, var atļauties tikai tie, kas to prot!
Otrs cilvēks nekad neko nedrīkst pat nojaust.
Tas ir cieņas jautājums.
Ja proti mani krāpt tā, ka es pr to pat nenojaušu, ja jūtos mīlēta un lolota... krāp cik uziet!
Bet tikai līdz mirklim, kad to uzzināšu, kad kāds man to degunā iesmērēs!
Tai dienā... visticamāk parasti ir finišs.