Ko ellē ratā var sadarīt pusi dienas pie spieģeļa?(Šoks) Es uz dēļiem no tādām superspējām! Nez kuros veikalos tādas tirgo?
Man 5 min. obligātais minimums un aidā uz tikšanās vietu prom. Un visi foršākie randiņi man bijuši tieši aklie. Ne īsti veiksmīgs bija tikai viens. Bet tur vīrieC izrādījās labi audzināts, un sapratis, ka nav pa manai garšai, atbrīvoja mani no vajadzības sadzejot delikātu atteikumu, pats pasakot, ka sapratis-nav manā gaumē. Epistulāri gan joprojām komunicējam, un priecājamies viens par otra veiksmēm.
Un ko nozīmē neveiksmīgs randiņš? Neiepatikās otrs, vai paši neiepatikāmies? Nu nav tak apokalipse. Nu neesam mēs cara laika zelta rubuļi, kuri patīk visiem. Turklāt bija iespēja izkustēt pa kreisi (vai pa abi, atkarājas no randevu vietas dislokācijas) no ierastā ikdienas maršruta, pavest kādu strēķiti pie kapejas tases un botānikas vai kā salda uz šķivīša, nevis gatavot vakariņas, parunāties, vai dziļdomīgi paklusēt, un pakustināt mazās pelēkā šūniņas, apcerot gala rezumē, un izdarot secinājumus, kas un kā bija vai nebija.

NLPā ir pamatuzskats, ka pie jebkuras saskarsmes ir rezultāts... un man liekas kā šo principu varētu arī attiecināt uz randiņiem...

NLP bija baigais modes kliedziens, tik daudzi mācījās, bet tā arī pielietot neko neprot..

nahalka... tā tik vēl trūka, ka kāds to pielietos sadzīvē... tad tam pašām ir jāiet uz trako māju... bet dažās teorētiskas lietas tur gan ir pārdomu vērtas...

Nahalka, beidz mani blamet visas tautas prieksa, un ilgviljnjus es rulleju apakseja stava, beninjus es sabuzinu gar saniem:)

sabučā valetu :)*

Pirmais randiņs ir kā "djelovaja vstreča" un tikai. Tatad bez puķēm un citadam figņam. Ja nesimpatizē (un tā ir visbiežāk) var normāli un pieklājīgi kādu laiku pakomunicēt līdz škiras. Ja rodas abpusējas intereses, tad nākamais randiņš jau ir ar romantisma piesitienu, jo ir bijusi vēlme redzēties vēlreiz.

asaka pošļi na djelovuju vstreču ? :)

davai, pošli.

Pastāstīšu par kādu gadījumu, kurš noticis vēl pagājušā gadsimta 70.-tajos gados. To man izstāstīja čoms, sauksim viņu par Edvardu. Viņam savukārt bija čoms, sauksim viņu par Pēteri - apaļš vecpuisis, tajā laikā jau pusmūža gados. Edvards gribēja Pēteri iepazīstināt ar kādu dāmu. Randiņa laiku un vietu noorganizēja Edvards. Pēteris un dāma atnāk uz randiņu. Pēteris dāmai iepatīkas, bet dāma Pēterim nē. Pēteris, vēlēdamies tikt ātrāk no randiņa projām, pasaka dāmai, ka viņam jāpaspēj šovakar uzrakstīt rakstu par ekonomikas tēmu tolaik Latvijas PSR iznākošajam laikrakstam ’’Cīņa’’. Raksts tiešām bija jāuzraksta, bet tam jau varētu izbrīvēt laiku. Pēc Edvarda teiktā, dāma esot bijusi forša. Randiņa negatīvajam iznākumam par iemeslu visdrīzāk bija Pētera vecpuiša īpatnības. Pēteris savu telefona numuru protams neatstāja (atgādināšu, ka tajos laikos pat stacionārais telefons bija diezgan reta parādība, par mobilo nemaz nerunājot). Bet dāma bijusi diezgan neatlaidīga un uzrakstījusi Pēterim vēstuli uz darba vietu, cik atceros - Latvijas PSR Finansu ministrijā. To Pēteris bija randiņā nejauši atklājis. Pienāk vēstule ’’Pēterim, Finansu ministrijā’’. Šis baigi piktais pārmet Edvardam - ko tagad visa ministrija padomās par mani, ja pienāk tādas familiāras vēstules. Edvarda šim atbild - nevajag slēpties pagrīdē un savu mājas telefona numuru slēpt kā kaķim savus s... . Citas iespējas taču dāmai nebija.
Edvards jau vēlākajos laikos man kādreiz ir apjautājies par randiņa rezultātu - nu kā, vai ’’raksts avīzei’’? Dažas reizes esmu pats arī ar humoru pateicis - jāsagatavo raksts avīzei. Protams randiņa otra puse kontekstu nezināja. Ar Edvardu esam šad tad veselīgi pasmējušies par Pētera piedzīvojumiem. Diemžēl, gan Edvards, gan Pēteris jau vairākus gadus ir ’’labākos randiņu laukos’’. Pēteris faktiski arī nomira būdams vecpuisis, Edvards gan bija 3 reizes precējies.

Mūsdienās var teikt, ka jāraksta raksts nozīmīgam interneta portālam )))

neviens neaicina uz aklo randevū

Cilvēki jau tāpēc sarunā randiņus, lai iepazītos un redzētu, kā ir ar to patikšanu. Nav nekāda nelaime, ja tas klikšķis nav, un satiktais cilvēks nepatīk. Randiņa beigās to vajag pateikt.Lai vilšanās nebūtu tik liela, varbūt nevajag pārspīlēt ar pucēšanos un jau pārāk sacerēties.

Katrs taču dara tā, kā jūt un kā vēlas? Ir taču tādi, kas arī uz operu nāk džinsos, džemperos un sniega zābakos, un vēl jūtas ērti un labi, turklāt savu izvēli pratīs pamatoti argumentēt.
Man šķiet, ka randiņš nav tikpat ikdienišķs pasākums kā lielveikala vai namu pārvaldes apmeklējums, un tā dēļ ir vērts nedaudz pacensties, - jā, kaut vai svaigs manikīrs, mazliet rūpīgāk piemeklēts apģērbs, ..- tā--sev par prieku! Jo tas otrs varbūt nemaz nepamanīs...
Tās, kam patīk paviršība gan attiecībā pret otru cilvēku, gan pret sevi, un ja vēl vīrieša dāvinātie ziedi kādai var šķist apgrūtinājums... Tad vēlāk nav ne mazāko morālo tiesību činkstēt par to, ka veči, redz, ir tādi un šitādi, izlaidušies, nošņurkuši, neizrāda galantu un džentlmenisku, un vēl nez kādu attieksmi.
Tas viss, protams, ir gaumes jautājums. Vieniem patīk prastums un bezcermonialitāte, citiem- ne pārāk. Kā jau visur dzīvē.

protams ari neta randini atškiras..pat ljoti atķiras gan tas kā gatavojies un noskanojies..un tas ir(man jāsaka bija) atkarigs no sarakstes..
un jā ari no bildes:D..ir bijis kad nu tiešām ir gan lieli satraukumi un lielāka piedomāšana utt
bet ir ari tie nu "es rit busu Madonā varbut saskrienamies" tad nu saskienas ari..bet ta ka es nekad kā šušķis uz ielas neizeju..tad tadam saskriešanās randinjam esmu(biju) gatava praktiski vienmer... ja vien tajā laika nebija kas cits darāms:D

... labi strādā variants-aiziet uz dāmu istabu, sazvanīt draudzeni, palūgt lai pēc 15 min piezvana.
Tad seko draudzenes(it kā) teksts, ka man kaut kur steidzigi jābrauc!
Viss!
Čau!

LZ man pirms ta vieniga pilnigi aklā bija sarunats ka zvanis gan draudzene, gan dēls..:D
ij nekur negaju... zvanija ta ka prieks::D

Tā zvanīšanās gan ir bērnišķīga. Bet lietišķa un vienkārša attieksme galīgi nenozīmē prastumu vai nevērīgumu.:)

manis pec lai ir berniškiga es to izmantoju 1x un tiešam tas bija glabinjš..:D
es saku man negribejas vispar atrasties nevienu minuti..kopā ar to cilvēku..brrrrrrrrr..
vel tagad noskurinos atceroties..

Nu dažreiz ir skaidrs, ka var arī bez kafijas iztikt, tad nu es atvainojos un prom..