raimondsxxx ... Tieši ar to jau tas ir ļoti intresants jautājums, ka ir tik duāls... pirmais, ko es saskatu šai vīzījā, šai scēnā, kā cilvēks ir spiests iekatīties sevi... savā egoismā... tām ir jāpārkāpj sev pāri... jāpaceļās virs sevīm... mīlestība, liktenis tie ir patstāvīgi un nemainīgi lielumi, bet redz ko viņī var determinēt...

Nu nevajadzētu uzreiz ar kodeksiem salīdzīnāt... es speciāli tā pretstatiju šo jautājumu, lai būtu intresantāk uztvert... ir jau arī kaut kādi morāles likumi vēl palikuši...

staburags, neslimoju ar Tevis pieminēto gara slimību ...
nekad otru cilvēku par savu privātīpašumu neesmu uzskatījis

Staburag, ..tu tik neapvainojies-dikti man Pietuka Krustiņu atgādini..no Mērnieku laikiem..sen nav gadījies dzirdēt/lasīt tik murgainu un nesaprotamu vārdu savārstījumu!!

:D annika..ja kaut kas tads tur ir..

raimondsxxx... Bet Tu jau neesi sarunas priekšmets... puisi iedomīgs esi... arī kaut kads egoisms izpaušās... un vēl es nevienu slimību nepieminu...

annika5 ... Tev tas ir Pietuka Krustiņš, bet man tas ir jau sen ierakstītais manā profilā... "šī pasaule ir tikai mans izpētes objekts...

Ok, mans saprast-tu ne no šīs pasaules... viss skaidrs!!

annika5 ... nē meitene, no šīs, bet es gribu zzināt, kas ir šī pasaule... es tajā esmu daudz ko redzējis un gribu pats sev izskaidrojumu... nezinu vai tas uz labu, vai sliktu, bet man ir nācies strādāt liela uzņēmumā, kuŗā es vadiju apmēram 120 sievites, mēnesi apmerām bija no 10 lidz15% darbinieku maiņa no manis bija atkarīga darba sadale un atmaksa... tālāko fantazē pati... esmu redzējis visādus dzīves stāstus, un... un... un uz ko sievietes ir spējīgas...

Staburag, -- o-o, jā... Tādā saimniecībā, kas pašam jāvada, ... visulaik ka nepārtraukts kino, no salkanam melodrāmām lidz traģēdijām un anekdotēm...

mariins4x4 ... un grēksūdzes... man nez kāpēc liekas, ka mani šāi pasaulē nekas vairs neizbrīna... nekas jauns vairs nebūs... es neko nevaru daudz pārmest meitenēm... jo es kā vīrietis, laikam jau neesmu ne ar ko labāks... man bija piedāvājumi un es tos ņemu...

staburag... un kur TU tos liec-noliktavaa????...

jana0123... jā noliktavā ar nosaukumu - pieredzē - ... tas ir pagātnē...

Ja aPmaksa būtu bijusi domāta, es vēl saprastu. Bet darbu sadale un aTmaksa... 120 tantēm... jāaaaaaa...

Es esmu cilvēks, kas ir apzināti ir iemācijis sevi skatīties uz pasauli caur tēliem, tas ir vizualizēt... tad dzīve tāda krāsaināka man liekās... un viens no maniem vizuālizētajiem tēliem savā laikā bija jaunas meitenes, man liekas, ka mūsdienu jaunietes ir izmainijušās un būtiski atšķirās no tām jaunietēm, kad es vēl sevi arī varēju pieskaitīt pie jauniešiem... Un tāpēc es pastāstīšu par to jaunu meiteņu tēliem kas bija manā jaunībā, kā es viņas saskatiju... tātad par jums manas vienaudzes... Man vienmēr ir bijis izbrīnijis par to cēlumu, to biklumu, nolaistās acis, un rodās tādā sajūta itkā man blakus ir neizsakāmā dārgumu lādē, kaut kas neizsakāmi dargs, kaut kas neizsakāmi mirdzošs... atliek man to tikai atvērt un es kļūšu pasaules valdnieks, visbagātākais... Un tā pati lēdē jau arī māk piepēlēt, - ka tik viņas nepamana, katik viņas neatrod, nevienam viņa tos dārgumus nedos... Bet bez šāubām es savas jaunības un dabas dzīts ņemu un atveru to lādi... bļin... tukšums, netīrība, histērija... egoisms..., ka tik ātrāk to aizvērt... Mīļās vienaudzes... man ļoti intresē, kas pa šiem gadiem ir šāi dārgumu lādē mainijies... ? Man bail teikt, bet man liekas, ka lielākais vairums nekas nav mainijies... tāda nu ir tā dzīve un es to tādu lielāko tiesu saskatu... esmu dīvainis... ko darīt... tads esmu palicis, šīs lādes visu laiku virinādams, jo kaut kur dzīļi sirdī esmu ticējis un vēl tagad ticu, ka kaut kur jau ir šī tīrā, mirdzōšā dārgumu lāde... un tāpēc palieku šīs lādītes virinādāms, bet nu jau piesardzīgāk...

..blatu sisteemaa neskataas-apmaksa vai atmaksa...

To visu varēja pateikt īsāk-bikšu priekšu virināji

versija... jā, kā gribēju tā arī pasniedzu... kad meitene bija laba darbiniece, tad bija apmaksa... ja sataisija sudus tad bija atmaksa... bet tajā laikā es tiktiešām nedomāju šādās kategorijās... viņas man bija ļoti pateicīgas par manu labvēļību un ko viņas visu laiku centās saglabāt... un es uzlieku roku uz sird, es nebiju autoretīvais vadības stils... tieši otrādi, es biju darbinieku draugs, es aizstāvēju, ja sanāca kāds ziepes, ja priekšniecība prasija - ņem nost piemaksu, es vienmēr devu iespēju piestrādāt... es biju sarunājams priekšnieks...

dimdari ... mēs taču esam vienojušies... mēs ejam viens otram garām... es taču esmu Tavā melnajā kastē... nu netek uz Tevi man siekala, atvaino... netek... bet ja tas ir jautājums, esmu piklājīgs atbildēšu... jā, pienācās...

Sānsolis ir nieks, kas seko pēcāk :D