Ak vIrieti, vīrieti!
Protams, esi Tu zelts!
Tu taču zini,
Cik Tevis dēļ asaru plūdis!
Ak vīrieti, vīrieti,
Tu taču esi zelts!
Slavēts, nicināts un pelts!
Mīlēts, pilnmēness naktīs,
Mīlas miglu plìvuros,
Jāņtārpiņu uguņu lukturiem meklēts...
Vīrieti,
Tu taču esi zelts!
Margrietiņu vainagā zīlēts,
Mīlēts, tik ļoti, loti mīlēts...
Vīrieti,
Tu taču esi, zelts!
Vai gan dēļ kā cita,
Visskaistākās mūzas no slavas augstumiem krita?
Cieta, mīlēja un sevi krustā sita,
Vai gan dēļ kā cita?!
Vīrieti,
Tu taču esi, zelts!
(Ņina)