Tevi nu gan moka pārdomas šovakar.
Bet atbilde ir vienkārša - tāds brīdis nepienāk, JO viņi nav brālis un māsa.

Sākumā jau nav, tādi paliek ar laiku, laikam nesaprati domu, jo agru vai vēlu viņiem paliek tādās attiecības, nekas vairāk par virtuvi, parunāšanu, dzīvokli, mantu, viņus nesaista, un arī sekss paliek kā rutīna, un tauriņi nelido vēderā...

Tas ir ļoti individuāli..

Tāds brīdis pienāk pēc četriem gadiem, astoņiem mēnešiem, deviņām nedēļām, divdesmit piecām dienām un sešām stundām. Un ne brīdi ātrāk un ne brīdi vēlāk. Visiem precētajiem pāriem, vienmēr, visā pasaulē.

Tad kāds secinājums, un ko darīt?

Dorian, ļoti labi saprat domu. Nepienāk. Ja viņi saprot, ko dara uun kā dzīvo.

A ko tur padarīsi? Tā ir un viss. Bet, ja nopietni, vai tiešām tu nesaproti, ka cilvēki ir dažādi un katram pārim tas ir savādāk. Ja abu starpā valda mīlestība un cieņa, tad tāds brīdis var arī nepienākt.

Tiem kam nepienāk, tos uz pirkstiem var saskaitīt, un tie ir vecāka gada gājuma cilvēki, lai cik tas bēdīgi nebūtu..

Un kas tur bēdīgs, ka cilvēki ir kopā nodzīvojuši skaistu mūžu???

Bēdīgi ir tās, ka tādu ir maz..labāk jau ir vienu gadu skaisti, nekā visu dzīvi mocīties. Tā jau dzīvo daudzas sievietes, jo nav kur likties, tikai stiprākās iet uz priekšu...

Zini, tev tie spriedumi tādi stereotipiski. Nu nav visi cilvēki vienādi un nekad nebūs. Un katrs dzīvo tā, kā viņš vēlas, kā viņam šķiet labāk un pareizāk. Katram vajadzētu dzīvot savu dzīvi un necepties tik daudz par to, kas notiek citās ģimenēs, un vēl jo mazāk vajadzētu no tā izdarīt kaut kādus vispārīgus secinājumus.

Tas par to vienu gadu gan ir savtīgi... ja nav bērnu, tad tā varbūt arī var, bet ja ir, tad galīgi greiza politika..

Pareizs domu gāiens, tagad varu mierigi iet gulēt..Ar labu nakti..Katrs saņem to, ko ir pelnijis...