Es esmu domājusi, kas man neļauj melot un izdomāju, ka lepnums.
Protams, ir reizes, kad esmu samelojusi, lai nebūtu nepatikšanas, bet pati jūtos nožēlojami, it kā pati sevi pazemojusi. Parsvarā saku taisnību arī tad, ja par to draud skandāls vai pārmetumi, jo tad nejūtos gļēva un <gluma>.
Mēdzu jokot, bet to neuzskatu par meliem, tā ir jokošanās, koķetēšana, kaut kas tāds.
Ja negribu kaut ko stāstīt, tad nevis meloju, bet godīgi pasaku- es nevēlos stāstīt, man tas nav patīkmi.