Mīlestība ir visas dzīves garumā... te nespēlē nekādu lomu pierašana... bet viss pārējais ir patikšana, kaisle, iemīlēšanās eiforija, kuras dēļ bieži mocamies 2 - 10 un vairāk gadus un šķiramies ar lielu fiasko, nozākājot, izķengājot viens otru... 98% tā notiek

Nē, nedomāju vis, ka jāmācās... Kaut kas samocīts tur iznāks, pliekans un nedabisks... kā amerikāņu iestudētais dežūrsmaidiņš.

Vai cilveeks neuzliek pats sev kaut kaadus pashiedomaatos un no malas dzirdeetos aizliegumus?... liidz ar to, tak pats vien to savu miileeshanu noliedz, sev neatljauj.
Krievu tautiibai ir taads teiciens: "I hocjetsja, i koljitsja, no mama njeveljit!" Shai parunaa ar vaardu "mama" tiek izteikta doma par pashu gribeetaaju, bet nevareetaaju.

Junon, ne Platons, ne Diogens, ne arī kāds cits filozofs, orators, fabulu meistars vai pasaulslavens daiļdarbu meistars nav nekādā veidā saistīts ar svētajiem rakstiem, viņu atzinumi un fantāzijas tiek klasificētas kā daiļdarbi, tādēļ bez jebkāda seguma uz mīlestības defenīciju.Protams visu cieņu mēģinājumiem definēt.

Starp citu, Tu vari palikt pie kā Tu gribi, fakts jau no tā nemainīsies.Latviešu valodā daudz ko nesaka, kur nu vēl pareizi, es runāju par vārda "mīlestība"pielietojumu nevietā.Un to ka tā tomēr saka var dzirdēt gandrīz katrā ēšanas slavināšanas raidījumā.

Pressumit, Tu kaut ko jauc. Parasti saka- "Ja ļubļu ribu... iļi kapustu... ":)

Pressumita, latvieshu valoda ir piesaarnjota ar aizguutiem sveshvaardiem, Tev es pilniibaa piekriitu... ja tos iztulko preciizi, tad reizeem tik atliek pabriiniities par to vaardu pielietojumu.
Kaut vai par piemeeru... man konkreets drebulis uzsit shii vaarda masveidiiga lietoshana, es pa nopietnam ieniistu vaardu "pashpietiekams", pilni masu meediji aktiivi to baazj jebkuraa tekstaa, iisto vaarda jeegu neizprotot. Konkreets stulbums.

... es nevaru miileet kartupeli, tas patiesi tak nav iespeejams. Es labpraat lietoju uzturaa kartupeli, man garsho kartupelis.

Tikko nošpikoju no viena profila...
"Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek nevis Dievs vai liktenis, nevis slimība vai nabadzība, bet vislielākās sāpes cilvēks izdara cilvēkam. Šīs sāpju jūras neviens nav pratis izsmelt, un arī vārdu tām vēl neviens nav devis. Šai sāpju jūrā reizēm noslīkst spēcīgi peldētāji, pazūd neziņas dzīlē un neatgriežas vairs darba krastā. Cilvēks ilgojas pēc cilvēka tuvuma, bet, jo tuvāk cilvēks pieiet cilvēkam, jo vairāk viņš to spēj sāpināt. Divcilvēku tuvums ir skurbīgi smaržīga, noslēpumaina puķe ar lieliem, indīgiem ērkšķiem, un laikam nevienam vēl nav izdevies šo puķi noplūkt, neievainojot roku." /Z.Mauriņa/

Tur jau tā kļūda, ka mēs pret visu tik vieglprātīgi izturamies, bet no citiem pieprasam, lai mīlētu mūs ar visas savas būtības svēto trīsvienību. Bet, kad tā nav lejam gaužas asaras: "Es viņu tik ļoti mīlēju, bet viņš/a šitā izrīkojās ar mani... " tikai jautājums pastāv - cik ļoti mīlēji!? kā vistu zupā!? ... laikam jau tāpēc pameta!!!

Vēl Viks...

"Ja mīlestību varētu definēt, tā nekavējoties tiktu iegrāmatota, iekļauta kādā no likumu kodeksiem un to izmantotu savstarpējo rēķinu kārtošanā."

Vēl pēdējais... no Vika.

"Visam pa priekšu iet vārds
bet Tā Nesadzirdamā
Tā Nesaredzamā
kurai visi mēs sekojam nekļūdīgi
un neatska
toties aklā un kurlā
pret vārdiem
ir
Mīlestība"

Ļoti reti citēju kādu autoru... šoreiz man likās iederīgi...

Aklaa un kurlaa pret vaardiem... luuk, taatad, ja saakam pieveerst jebkaadu veeriibu ko par to teiks citi, gan arii pashi miilnieki buudami... ja saakam saskatiit un arii skatiit- pareizi miilam vai nepareizi, saakam appraatot- driistam vai nedriikstam miileet, tad pilniigi tak preciizi- nav taa miilestiiba, bet tikai taada muljkjoshanaas, sevis maaniishana.

Pressumit, man svētie raksti ir tieši tāds pats daiļdarbs kā jebkurš cits. Es jau sākumā teicu, ka katram ir pilnīga citāda izpratne par šīm jūtām un tās arī nav jādefinē. Un ēdienu gatavošanas raidijumus es neskatos, tāpēc neesmu pamanījusi, ka tur kāds "mīl" kartupeļus.


Filozofējiet vien, man šodien nav laika te sēdēt :)

Jā, un vēl man gribētos uzzināt, kā Dyna iedomājas to mīlestības mācīšanos.

Nezinu Junon. Ir tik daudz lasiits, rakstiits, domaats, runaats, redzeets un dzirdeets par to miilestiibu, ... bet manupraat, cilveeki vienkaarshi nav iemaaciijushies miileet ar dveeseli valjaa... kaut kaada aizsardziiba tiek ieveerota, bailes sevi saapinaat. Egoistiski, man taa shkjiet... ljauj labpraat sevi miileet, bet pashi to dariit atsakaas... a ja nu tas ir saapiigi? Bet otram tacju var saapeet, ne taa?

Nu bet kāpēc tāds satraukums? Lai nu katrs mīl tā, kā viņš grib, var un prot. Visu šo pasaules problēmu risināšana tāda tukša muldēšana vien ir. Nē, nu var jau kādreiz parunāt, ja akurātiņ nav nekā cita ko darīt :)

Junon, gribeejaas to parunaashanu, jo esmu iedomaajusies, ka naakoshgad moshka vareetu iemiileeties... plaans man taads.

... tas, ka tu Junon kautko neskaties vai nelasi, nenozīmē, ka tā nenotiek vai tā nesaka.(tas jau bija redzams tavā nezināšanā par monētu maiņas punktiem, ja tu ko nezini, tātad-nav).Un te arī nebija runa par vajadzību definēt vārdu"mīlestība", izņemot to, kur tu pati minēji, ka NEVIENS šīs jūtas nevar precīzi aprakstīt.
Es piekrītu dyna-nemāk, ir grūtības mīlēt ar dvēseli vaļā.

Meitieshi, nu tak luuk, pasakiet un iesakiet, kaa man izpildiit to naakoshgad ieplaanoto... bet to miileetprasmi ta gribaas.