Katram sava taisnība:)
(varu vien pačukstēt, ka nevajag visam ticēt, ko es te gvelžu:)
Es sevi uzskatu par ciniķi un pofigistu.
Taču bieži vien apkārtējie domā gluži pretējo.Darbos man nesanāk to dabūt gatavu :D
Vot par to ir liela dusma.Būs pie tā jāpiestrādā.Tad arī attiecības būs ledainas.
Laiks rādīs:)

..man jau patiikm, ka cilveeks par saviem izteiktajiem vaardiem nes atbildiibu... ja darbi uzraada labaakus rezultaatus kaa vaardi, tas i tikai apsveicami... ar meeru pljuutiizeram ar ne vaines, tikai jazin kur un kad to ieteicams dariit...

viriešie taa ir kumeliņa peldināšana... un kad buus nakosaa reize to tikai kabatas komandieris zin

:))))))

.. ..kaa kursh savu paveelnieku uzrunaa...

Par pavēlniekiem ruunājot, atcerējos anekdoti..


Jauna sieviete izsauc santehniķi. Atnāk santehniķis, sieviete sagaida viņu vienā halātā. Viņš saremontē, kas remontējams un paziņo:"25 lati". Sieviete, padomā un atkailina vienu plecu. Santehniķis pamīņājās, padomā un atkal: "25 lati". Sieviete atkailina otru plecu. Vīrietis mīņājās, domā un vienalga atkal: "25 lati". Sieviete neapmierināta nomet halātu, santehniķis stāv, mīņājās, domā un paziņo: "25 lati". Sieviete atdod naudu, un santehniķis aiziet uz veikalu, kur par visu saņemto naudu nopērk alu. Izdzer visu aliņu vienā paņēmienā, aizskrien aiz stūra un ilgi, ilgi čurā skaidrodams: "Neprati celties, tagad čurāsi, čurāsi... "

..zari luuzt, kraani pil... kumelinji peec peldes purinaas...
labriit!...