jaucam gan...

rutīna no ta arī rodas... ja katru dienu viens un tas pats..

bet tad jau saāk ka visa dzīve tik tāda rutīna vien ir??????????????

Manupraat, rutiina rodas cilveekiem:
-kuri nezin, kas ir radoshums,
-kuriem nepiemiit radoshums,
-kuriem nav apkaart radoshu cilveeku..
-un veel, kuri nav gatavi paarmainjaam..

skat. arī kreativitāti un kreatīvu atnešanos pret organismiem, lietām un parādībām.

ir jau kas māk to ikdienu dažadot... tie par rutīnu nesūdzās...

Jauc rutīnu un pieradumu. Pieradums pavisam ne vienmēr un ne obligāti ir slikti. Biežāk tas ir pat labi. Tā rāmi un mierīgi un pārliecinoši. Varbūt tīņu gados vajag tādas nemitīgas apliecināšanās un atrakcijas, bet pieaugušiem, nobriedušiem cilvēkiem ne. Ja man ir labi un man ir interesanti un man nav nekāda apnikuma uz notiekošo, priekš kam man kaut kādu mistisku radošumu??? Tikai tāpēc, ka kādam citam viņa pietrūkst? Da nu...
Es par stabilitāti.

Radošums=kreativitāte. Jo vairāk zināšanu, jo mazāk kreativitātes, jo precīzākas notikumu prognozes, mazāk pārsteigumu. Gala beigās, velosipēds jau sen izgudrots, pārējais ir vēsture, kas atkārtojas.
Uz vecuma galu secinu, ka zināmas, labas, pārbaudītas, drošas vērtības (rutinētas:)) man der.:))

Rutīna ir ikdiena - parasta, regulāra, mierīga, bez pārsteigumiem. Man pret to nav iebildumu, kādu laiku, bet tad rodas vēlēšanās izrauties .Parasti tādu iespēju atrodu, pēc tam atkal ikdiena - no tās neizbēgsi... Ir cilvēki, kuri vēlas, lai katra diena būtu pilna pārsteigumu, citi, savukārt, vēlas tikai mieru -pārsteigumi dara tos nervozus. Cik cilvēku, tik attieksmju pret dzīvi.

tajā rutīnā velk iekšā telpas un laika biedri.

kuri nav gatavi paarmainjaam.. (c) Houpasummere

Jautājums. Vai, Tavuprāt, vienmēr un visiem un obligāti vajadzīgas tās pārmaiņas? Redz, kādam varbūt apkārt vienvienīgs radošums, bet tā viena, tā īstā un pārliecināti stabilā nav... maybe tam visam ir arī kāda nebūt kopsakarība?

..šad tad vajag gan- desmit gadus lietot vienas un tas pašas smaržas . zobu pastu un dušas želeju... vajag parmaiņas... vajag...

versija, jautājums (c) Houpasummerei, bet atbildu es! pārmaiņas uz labu vajag, pārmaiņas uz sliktu nevajag! un kā stulbie vācieši a neder - tu šiem saki: "Wow, jums gan labi - tik daudz dažādu sieru dabonami!", a šie lepni atbild, ka jau piekatajā paaudzē ēd tikai tādu vai shit’ādu! :(

Harald, labs. Piektajā paaudzē... Ij nekādas rutīnas!

Dažu nervozu dara pārmaiņas. Mani, par piemēru, nervozu dara, ja visu laiku viens un tas pats...

tiešām kāpec kaut kas visu laiku būtu jamaina.. jā ir svētki, ir pārsteigumi..
bet pēc tiem ir feini atgriezties ierastajā kartibā..
man jau sen kat kādus tusinjus ar nevajag katru nedēlju..nu tā reizi mēnesi vai vēl labāk reizi divos, trijos..

nu vot- pieriebās man rutīna- nomainīju niku...

" Jo vairāk zināšanu, jo mazāk kreativitātes" (c). - Nepareizi. (ir pieejams daudz literatūras kā attīstīt kreativitāti).
Ja ikdienas darbs ir visu laiku būt radošam, dikti, nu dikti novērtē ko nemainīgi stabilu.

Skaidrs, ka ir lietas, kuras regulāri nemaina, kāda ierasta kārtība. Tomēr ir lietas, kur gribās pārmaiņas ik pa laikam... Ja kāds darbs vai "ikdienas pienākums" sāk krist uz nerviem vai apriebjās, tad vajadzētu gan ko mainīt.

Ube, piekrītu pēdējam teikumam.

Mic, pirmais ar ir pareizs, es zinu šoreiz pavisam droši...