tur jau tā fiška, ka nav nekādu aizspriedumu piezvanīt kādam bijušajam mīļumam un pateikt, ka jāparbīda skapis un gribās redzēt, vai šamejam vel ir tā krunka iekšā ;o) Nekad nav atteikts. Bet mainīt kaut ko savā dzīvē tik strauji, lai ielasit savā dzīvē, kas daudz maz sakārtota citu cilvēku ar viņa problēmām un vajadzībām, tā ir baigā atbildība. Un vai maz gribās ko mainīt, jo nav zināms, kā tas mainīs tavu dzīvi un arī to cilvēku. Var gadīties, ka nepaies mēnesis un tu saproti, ka esi sabojājūsi visu, kas ar prieku un mīlestību tika veidots. Tāpēc man liekas, ka vienkāršas jaukas attiecības, tas vislabākais ko mums dzīve pašreiz ir piespēlējusi. Krievi to sauc - "гостевой брак", tas būtu, kad katrs dzīvo savu pierasto dzīvi un vienlaikus arī kopā ... Un tur nav nekāda sakara ar mīļāko būšanu.
Būtībā, līdz tam štempelim pasē nāk kaudze visādu pienākumu, tiek uzskatīts, ka sievišķim līdz ar to jābūt TIK pateicīgam savai otrai pusei par šo faktu, ka jāparceļās uz dzīvi virtuvē un visas pārējās fičas ar zeķu mazgāšanu, jāklausās tā krākšanā naktīs un jājūtās laimīgai. Ir tomēr starpība, kad tu vienkārši izbur kādu brīnumu tai virtuvē vienkārši tāpēc lai sagādat prieku cilvēkam kas tev dārgs. Man liekas, ka ļoti jāmīl cilvēks lai piekristu mazgāt viņa zeķes... ar prieku ;o)))
0
0