Uh!
Mariin, kā tie meitieši Tevi te novicoja, stibiņas viena pēc otras zibēja, un pareizi ar darīja, ta es ar to savu tūrīti pa to Tavu bikšeli uzlaidīšu!
Mariin, es nu tik tiešām Taviem komentāriem vienmēr esmu pievērsusi lielu vērību, Tavi domu izklāsti ir zinoša un katrā ziņā, saprātīga cilvēka rakstīti, bet nu šoreiz esi nolaidis pamatīgu ludi. Atslābinies un pasmaidi. Protams, ka katrs čučošs vīrišķis pie kādas mājas stūra, ir savas mātes dēls vai savas māsas brālis un varbūt arī savas sievas vīrs, vai kāda tuvinieka piektās ķēves attāls radinieks. Un nav tak svarīgi, cik viņš ir dārgās drēbēs ģērbts vai arī bomzītis lupatās, viņš tak ir cilvēks. Tie meitieši jau arī izskaidroja komentāros, lai arī cik nu viņas tās sarkanmates, brunetes vai blondīnes būdamas, ka vīrišķis pie šīs konkrētās mājas stūra un šajā konkrētajā rīta stundā, ir tikai konkrētais bikšainis, līdz ar to trīs draudzeņu reakcija ir dažāda.
Tautas meitiešiem jau nu intuīcija ir zibenīga, tas nu ir pilnīgi skaidrs jebkuras diskusijas komentus palasot, tā kā atšķirt jau nu viņas pratīs nelaimē nonākušu cilvēku, neatkarīgi no tā, tas vīrietis būs vai arī sieviete. Un tik pat ātri arī reaģēs, kaut vai arī ar spērienu pa pakaļu pēdējam plencim, kurš sniegā iekritis abdraud savu dzīvību, klusā nakts vai rīta stundā:, Vecais kraķi, slienies augšā, ko vārties pa zemi, kā pēdējais kretīns!,