Vai! un vēl viens piedzīvojums par vīriešiem, kas mētājās uz ielām. Tā pati situāsīja, tikai vasara. Jau diezgan patums, mēs ar to pašu mammuci ejam no tejātera, runājam visādas sieviešķigas blēņas, un mums pa priekšu, tādā mazā nomaļā ielā velkās vīrieša gabals, manāmi saguris, dikti nedroši turās, tai sakarā mēs īsti nesteidzamies, jo bailes, ka jams ar tik spēcīgu koordinācījas defektu mums neuzkrīt virsu. Te vecis apstājās, nedaudz padomā, tad apsēžās ieliņas vidu un pēs kāda laiciņa sāk vilkt nost drēbes. Naturāli. Pēc īsa laika, šis vienās apenēs, ar galvu uz kurpēm jau guļ... Humors un satīra! Būtu jau protams, bet vīrišķis, gulēšanai izvēlējies vistumšako ceļa vidu un plkstens ar ap pusnakti, ies tur kāds garambraucošs transports šamo ievērtēt. Nu protams, mans mammucis sāk dežūrēt veča tuvumā, mani aiztriec zvanīt policijai ( tai laikā mobilie vēl neeksistēja). Pēc kāda brīža piebrauc policija, iekrauj veci mašīnā, bet mammis vēl labu brīdi nenāk. Izrādās esot devusi liecības par to, ka viņai ar to veci nav bijis nekāda sakara. Te nu tev bij, cilvēka glābšana. Viss, ar to mani piedzīvojumi kas saistīti aŗ guļošu veču glābšanu izsmelti .
0
0