Ziemas spelgonī noteikti purinātu augšā... ja neslietos, izsauktu papildspēkus... jo var taču izrādīrties, ka vīrietim vienkārši ir palicis slikti(nu ar manu muti runā mediķis)

the-snowangel | 28.04.2012. - 09:16:32
Es jau arī nē.

Bet iespert ar kāju vismaz vajag!
Tipa kustas vai nē:)
Bet tas ir nopietni.

Siipools ir baigais optimists.

Aga, Tavstaureni Kad es vel biju jauna un naiva, vienu tādu centos purināt, modināt un par sliktuma/labuma palikšanu pārliecināties. Tiesa, tā gan bija sieviete. Un nodomu uz māju stiept un vēlāk pvihvatizēt arī man nebija. Nu, tātad, modinu, pārbaudu... a šī paver aces un sūta mani pēc polša. Un vel baigi pikta, ka netaisos iet. Da nu... lai sprāgst visi sprāgoņi. Būs tīrāks gaiss.

Versija... njus... mums jau vienmēr paliek iespēja pieņemt lēmumu-turpināt " atdzīvināšanu" vai atstāt likteņa varā..

Hā, hā, hā!!! Versija iegrābās bomzienē... :D :D :D

Ziemas periodā es esmu riktīga blondīne, ar to modināšanu jau nu toč. Bet siltā vasaras dienā, ar nav par skādi kādu guļošo pie stūra modināt.

Bet, versija... tādā situācijā vari nokļūt arī Tu pati..(ptu, ptu, ptu) ko tad?(un... ne pārdzērusi jēgu)

Versija, bet ja tas guļošais sāk bļaut un pēc polša prasa, tad tak bildīte ir skaidra- dzīvotājs ir!

versija | 28.04.2012. - 09:23:01

... Da nu... lai sprāgst visi sprāgoņi. Būs tīrāks gaiss.

Varu piekrist.Sen jau nedzīvoju lielpisētā.Viņas ikdiena man tagad sveša.Bet mazpilsētās guļošos uz ielas rezka savāc muņiki.
Kas nu ir, tas ir.
Tā kā pjaņ vai sidenieks šeit malā nomests netiks;)

Pareizi, satan, pazvana muņikiem, lai savāc, i vsjo.

Ube ir sarkanmate?

Un???? Ko Tu, Tavstaureni, ar to gribi pateikt????
Ja es sākot ar šo brīdi un turpmāk modināšu, pārbaudīšu un vākšu visus pa ielu mētojošos hroņkas, tad tā būs indulgence, garants, ka man kāds palīdzēs, ja man paliks slikti Kāds naivums...

Versija... varbūt

Man par laimi tādas situācijas bieži nav gadījušās. Vienreiz sestdienas vai svētdienas rītā ejot uz darbu Vecrīgā, pie tās mājas, kas Brīvības un Raiņa bulvāra stūrī, redzēju jaunu vīrieti, kurš gulēja uz ielas. Piezvanīju uz 112, lai brauc un savāc. Taustīt negāju vai dzīvs vai miris.

Vasaras vidū, gurķus plūcot,
Muļķa gurķīšus,
Vienreiz redzu – gurķos Miķelis guļ.

Paņēmu visus gurķus,
Arī muļķa Miķeli,
Līdz ar citiem tirgū pārdošu tos.

Nepārdod, Anniņa, Anniņa,
Nepārdod Miķeli!
Miķelīts labosies, Miķelīts gurķoties beigs.

Pārdevu Miķeli
Par vienu rubuli, rubuli,
Lai viņš pie pilsētas preilenēm gurķoties iet.

Janvāra vidū Rīgā redzu, he,
Mana Anna nāk.
Anniņ, Anniņ, vai tad pazīsti vēl, ko?

Anniņa skatās savā gurķī,
Ko reiz pārdeva.
Gurķi, gurķi, tu jau Miķelis mans!

Nāc mājās, gurķīti,
Sirds mīļais bumbulīt, gurķoties!
Ziemā bez gurķīša sirdseņģes sērīgi čīkst.

Par vēlu, Anniņa,
Pie Rīgas preilenēm godā celts,
Tavs lauku muļķītis gurķītis gurķojas nu.

Nāc mājās, gurķīti,
Sirds mīļais bumbulīt, gurķoties!
Ziemā bez gurķīša sirdseņģes sērīgi čīkst.
Lai čīkst!

Par vēlu, Anniņa,
Pie Rīgas preilenēm godā celts.
Nu tad jau gan!
Tavs lauku muļķītis gurķītis gurķojas nu

Par tādu vīrišķi man ir konkrēts piedzīvojums. Reiz ar muterīti, kura man ir bernišķīgi naivs cilvēks ar zelta sirdi, gājām pie kādas viņas draudzenes uz jubileju. Nu ja, ziema, kupenas, tā ap 17:30. Uz kāda ceļa pagrieziena kupenā mētājās vīrišķis, acimredzami smagi iereibis, bet apģērbs cienigs - šļipse un visādi citu smuki atribūti. Mammis sastingst un paziņo, ka kaut kas ir jādas glābšanas nolūkos. Mēģinu viņu pārliecināt, ka spriežot pēc visa vīrišķis bij ceļā uz māju, nekāds īpašs aukstums ar nebija, ka tas ir laiks, kad visi nāk no darba un 100punktu, ka kāds kaimiņš savāks un smuki nogādās mājās un ka mums te ar puķēm un torti rokās nafig tāds vīrišķis komplektam. Pierunāju. Mammis negribīgi tipināja man līdz. Mumerītes druška dzīvoja turpat 3 minūšu attālumā. Ieradāmies, uzspiedām jubilārei bučas uz vaiga, nu kā pieņemts. Te skatos, mammucis velk mēteli, prasu, - Uz kurieni nu? Es te netālu, - atbild. Pēc pāris minūtēm jau atpakaļ, un ar apmierinātu smaidu saka, - Zini, viņa tur vairs nav! Nu, ko, - skaidrs, atbildu, - šai pilsētā veci uz ilgu laiku nevar nekur atstāt, kā likts - kāda pievāks! Tā kā tematiņš tāds, dikti dzīvelīgs ;o))

Es katrā gadījumā mājās nevilktu.Paskatītos protams vai dzīvs. Varbūt dakteri vajag. Ja zināmi radi, dotu ziņu. Tomēr uz laukiem dzīvoju.Te visi alkaši vairāk vai mazāk zināmi. Pēc tam protams durvis uz atslēgu. Viņi mēdz būt ļooooti uzbāzīgi.

Vederdejotaja, vīrišķu uzbāzība jau nu nav peļama lieta!

Es saprotu, ka tēmai nav japieiet pa tiešo..un tam nav nekāda sakara ne ar blondumu, ne ar sievišķibu, ..
vnk ir tādas sievietes kam misija savakt visadu plenčus..pirmais virs alkašs..otarais ari..
un ari trešais..tur neko nevar darit..patik tie savi grābekļi un cietejas un "glābejas" misija