tapatvien-tavs mammuks ir superīgs tantuks...

desp... bet redz, ka tām trijām-ir dzīvas fanes:)))

Gaarsa ievelc elpu, Tu šodien dikti pikts, gan būs labi!

Desperados, man arī tas Tapatvien mammuks baigi patīk, man liekas- dikti laikam sirsnīgs cilvēks. Katrā ziņā, Tapatvien labi aprakstīja tos gadījumus.

... atkal runāt neļauj... ehhhh:(

Gaarsa, nu kurš ta neļauj?

..es nevaru runāt uz tobrīd, ja elpa jāvelk... :(..(aizrijas... klepo un šķauda, kājas krustā..)

šitas ir labs!

pajela vulgāra veca anekdote..eeeeee nu kā lai to pasaka..smalkāk..
nu lab nesacišu

;o)))) Paldies. Meitenes! Mammucis man fantastisks! Es par viņu stundām varētu stāstīt. Tur pat nezini smieties vai raudāt. Mēs viņu joprojām mēlam un apčubinam. Laikam jau viņa pareizā gadsimtā piedzima, tad, kad cilvēki jutās laimīgi, kad izdevās kādam palīdzēt.
Par viņu grāmatu varētu uzrakstīt. Man liekas, ja ne viņas naivums, kas zina, vai viņa vēl būtu kopā ar mums. Kaut vai tas gadījums, kad viņa savās mājās saskrējās ar dzīvokļa zaļi. Cita sāktu bļaut un dabūtu pa ķobi, cik tam vecam cilvēkam vajag. A mammis, rosās pa virtuvi un pēkšņi jūt, ka mājās nav viena. Šai pirmais, kas prātā ienāca, ka tas māsas vīrs ( kurš tai laikā kaut kur Kurzemē objektā šiverēja) Mammis tipina pa koridoru un sauc, - Andri, tu? ieiet savā istabā ( kur Andris vispār nekad nav kāju spēris), skat, kaut kād jaunēklis. Ko mammis. Prasa, - A ko Jūs te darat. Šamais protams ar nav uz mutes kritis, - Andri gaidu, -saka, - šis pēc aliņa aizskrēja. Mammiz "neiebrauca"momentā, ka Andris mums ir zvērināts atturībnieks un tādi aliņi un skriešana pēc tāda viņa gadījumā ir garam. Bet ļoti laipni šamejam saka, -Te jūs noteikti nevarat palikt, varbūt pagaidīsiet ārā? Zaglis, protams uzreiz piekrita un mierīgi aizslāja pa durvīm ārā. Mammis brīdi pagaidīja un tad viņu sāka mocīt sirdsapziņu, a ja nu ciemiņš apvainojās, tāpēc šī sāka to meklēt, skatoties pa logu. Redz, ka ciemiņš baigā vīlē aizbizo pa jielu. Nu moins, domā jāpiezvana Andrim un jāatvainojās, ka tads nesmukus sanāca. Sāka meklēt mobiļņiku -NAV! Zvana man uz saka, vai nevaru Andri sazvanīt un stāsta visu nesmukumu un galvenais, pat tai brīdī ka mobilo neatrada viņa ne mirkli nešaubijās, ka pati kaut kur to nobāza. Es protams, mammucim paziņoju, ka vīņš šobrīt skaits aplaupīts un lai sēž mājās un gaida policiju, jo es tulīt tos puikas izsaukšu, Mammis apzinīgi gaida. Policija sajūsmā, jo pa pilsētu jau kaudze līdzīgu zādzību un šamie laimīgi, kad tulīt varēs dabūt siltu liecinieku, kas zagli aprakstīs un arī varēs pirkstu nospiedumus dabūt. Tagad auts Visam. No šī brīža lasiet uzmanīgi!!! Poliči pēc piecām minūtēm ir klāt un gatavi zādzības pēdas fiksēt. Mammis viņus satiek smukā kleitā un ... Izrādās, ka gaidot viesus ir uzkopusi visu māju, ne tikai visus putekļus noslaucīja bet arī grīdu nomazgāja ... Visi bija šokā. Bet mammis lepns, jo nebija jāsarkst par bardaku dzīvokli ;o))) Tā lūk ;o))

Tapatvien

Tapatvien -

ko nu es, es jau neko... es tikai policiju izsaucu. Labi, ka manis klāt nebija, jo es to zudušo putekļu sakarā noteikti galu dabutu ;o))))

būt tapatvien mammucis tautu zinājis... ta mums te nebūt jāgarlaikojas:)))

Tapatvien, tas mammucis tiešām ir vella pulveris! Riktīgi labs atgadījums . Un tieši tā arī ir, sirma tantuka naivums pat zaglim liek apmulst, jo tādu padarīšanu jau nu vismazāk viņš bij gaidījis no mājas saimnieces, kuras māju bij iedomājies apzagt.

gaarsa - kāda Tauta, mammucis ir kautrīgs ka mazs meitēns. Kad māsas skuķis pārvācās pie sava mīļuma dzīvot, kas tagad ir jauniešiem dikti populārs kopīgas dzīves sākšanas variants, viņa bija izmisumā. Ne jau paša fakta sakarā, bet gan kā to Man paziņot, lai neaizskartu manas tikumīgas jūtas ... ai ko nu tur. Man liekas, ka viņa joprojām uzskata, ka pasaulē nav sliktu cilvēku, vienkārši mēs slikti pazīstam tos, kurus uzskatam par sliktu esam ... Trakā māja vienā vārdā .

Tak ne jau mammucis, bet Tapatvien, kura šito smuki pastāsta... Citādi mēs ij nezinātu, ka tādi mammuči ir. Kaut gan... ja tā labi padomā, tad gana daudz tādu... tik vajag mācēt pastāstīt.

lidz asarām nosmējos, bet ne ļaunā nozīmē, tapatvien, sirnīgs paldies, gaidīsim vēl...

anekdotes, kuras te ieprieks izskanēja, nelikās nevulgāras ne vecas, šķita- ja arī dzirdētas- tad tik vai tā asprātigas.|(nu ja, bet man jau sen zināms fakts, ka ar humoru pašvaki)

man vienkārši tas "muldamais "genos. Vecaismammis rakstīja vēstules vismaz uz sešām lapām un parsti jau uz ceturtās visi adresāti bija apraudājušies aiz sajūsmas, a fāteris, tas man bija baigais muldoņa at fantastisku humoriņu. Man vienkārši nebija izvēles ;o)) Nē es jau pati šad tad mēģinu sevi piebremzēt, tipa - turi muti! Bet, nu ja uznāk... tad tur vairs neko nevar līdzēt . Viss, tinos, mana norma šovakar noteikti pārpildīta ;o))

Micīt, protams, ka tie vecāka gada cilvēki ir savādāki, viņi prot ar labestību dzīvē skatīties, jo audzināti ta tika pavisam citādā dzīves uztverē. Es negribu vairs atkārtoties, vienā diskusijā, pārcilājot naivuma stiprumu un spēku, rakstīju par manu mīļo jauko Grigoriku- frizētavas salona veļas pārzini. No tās sieviņas dzīves gadījumiem tak pilnīgi trieku varēja dabūt, mēs jaunie mutītes iepletuši par viņu brīnījāmies, pilnīgā labestība, tas jau arī ir spēks.