Sub-jektīvas domas, protams.
Nedomāju, ka var pārsteigt, uzdāvinot to, ko viņš/viņa vēlās. Lai gan - ja uzdāvinātu sievietei uz Ziemassvētkiem kaklarotu, kuru tā vēlējās iegādāties janvārī, bet kādu apstākļu dēļ, nu, nauda, laiks, vai beigās nopirka citu, bet secināja, ka tomēr vajaga to, nu tipa tā, tas gan varētu būt pārsteigums. Pārsteigums par uzmanību.
Vēl esmu dzirdējis, ka dāvinot nevis dāvanu, bet ideju. Gluži kā katrā bildē ir stāts, tā arī dāvanā jābūt stāstam. Nu, piemēram, ja vasarā mīlējoties skudras sakodušas dibenu vasarā, tad var uzdāvināt torti "skudrupūznis", piebilstot, ka tas ir bez skudrām. To pat varētu pateikt citu klātbūtnē, kam vajadzētu, saprastu.
Vēl var paspēlēties ar laiku - dāvana negaidītā vietā, laikā. Dāvanai pašai kā tādai tad var nebūt nozīmes. Nu, aizvest aluspudeli vīram dzimenē uz darbu, pirmais, kas nāca prātā. Banāli, bet mīļi. Jābūt gan gatavai uz visu - moš tajā brīdī darbā vīrs sēž kolēģu-sieviešu ieskauts, sabučoti vaigi ar lūpukrāsu. Nu, reizēm bijušās mēdz vīriešus braukt uz darbu apsveikt - nezinu, kādēļ, bet tā nu ir. un vispār, jubilejās divdomīgu situāciju ir ujma, tas peiderās pie svinēšanas.
0
0