Tā, Lauvenek, lieta tāda, ka muterīte, maizes cepēja, pārcēlās uz Mākoņa maliņu sēdēt, es krāsni nojaucu (pulka daudz vietas virtuvē aizņēma), bet visi štrumenti vēl glabājas!
Nojaucu tamdēļ, ka neviens vairs neprotam cept...
Tā, lūk, manā pusē..., nelieloties, bet nožēlojot..., varbūt.
Patīkamus svētkus!