Ja ikdienas steigā aizmirstas paziņas, radinieka svētki, apsveicu kad atceros un atvainojos ka ar novēlošanos, jo svarīgi jau ka mūs vispār atceras..., bet ja aizmirst manu, tā tas gadās (gan ne no bērna puses), bet lai tērētu enerģiju un uzmestu dēļ tā lūpu... nu nē... labāk tad ar bērniem aiziet uz picēriju(manam bērnam tas sagādātu lielu prieku, jo to daram reti)un uzdāvināt viņiem jauku vakaru un šis neviltotais bērna prieks arī, teiksim, man jebkurā situācijā ir vislabākā dāvana .
0
0