Mana doma tāda - Ģimene ir un paliek pirmajā vietā, mīļākie un mīļākās, katram citāda attieksme, devas un naudas apjomspaliek otrajā.
Reizēm nauda, dāvinājums, pirkumi, vienalga kā to saucam, kautvai materiālais atbalsts reizēm nospēlē barjeras lomu starp to, ka viens ir aizņemts un otrs to robežu nedrīkst pārkāpt, tātad nekādu ilūziju par šķiršanos, ideālām kāzām, bērnu pieņemšanu un jaukšanos ģimenes dzīvē, jo tā nav mīļākā/ās ģimenes dzīve , māja, bērni un attiecības. Ja mīlāko tas apmierina, tad ok. Neviens neesam ideāls.
Ja gribēs šķirties izšķirsies un pat mīļāko nevajadzēs, lai to izdarītu.
Man katastrofāli riebjas tie, kuri it kā meklē mīļāko un tad paši strādā visādus brīnumus.
Ja tābrīža situācija apmierina, uz priekšu, ja ne, tad jāveido cita.
Bikucīt juceklīgi, bet apmēram tā :)
0
0