nekad nesaki nekad, bet nu principā...
30/10/2011 00:06 | Diskusija lasīta 14895 reizes
kādā blogā lasāms šāds stāsts, iekopēšu sākumu:
"Pirms diviem gadiem uzsāku privātus zīmēšanas kursus pie kāda vīrieša, saukšu par Jāni. Sākām tikties, bet viņa lielās darba slodzes dēļ tikai dažas reizes nedēļā un vakaros, tomēr atklātība bija tikai no manas puses, viņš izvairījās runāt par sevi, bet sauca mani par mīļoto sievieti, sazvanījāmies, tikāmies, viss ritēja normāli, līdz internetā nejauši uzgāju kādu sievieti, kas Jāni sauca par savu vīru. Piezvanīju viņai un pastāstīju, ka jau pus gadu tiekos ar viņas it kā vīru, piedāvāju satikties un visu izrunāt."
Nu nesaprotu šos gājienus - zvanīt viņa sievietei, tikties, skaidroties... Tas man liekas kaut kas... pat nemāku atrast tam vārdu ;)))))
"Pirms diviem gadiem uzsāku privātus zīmēšanas kursus pie kāda vīrieša, saukšu par Jāni. Sākām tikties, bet viņa lielās darba slodzes dēļ tikai dažas reizes nedēļā un vakaros, tomēr atklātība bija tikai no manas puses, viņš izvairījās runāt par sevi, bet sauca mani par mīļoto sievieti, sazvanījāmies, tikāmies, viss ritēja normāli, līdz internetā nejauši uzgāju kādu sievieti, kas Jāni sauca par savu vīru. Piezvanīju viņai un pastāstīju, ka jau pus gadu tiekos ar viņas it kā vīru, piedāvāju satikties un visu izrunāt."
Nu nesaprotu šos gājienus - zvanīt viņa sievietei, tikties, skaidroties... Tas man liekas kaut kas... pat nemāku atrast tam vārdu ;)))))
Atbildes (331)
meisija, tas ir stāsts par dzīves realitāti, vīriešu ir maz un par tiem reizēm plēšas... tā ka, nav ko tik traki sašust... zinu reālu stāstu, ka topošā sieva gājusi uz māju pie vēl esošās... ko viņas tur darīja- nezinu, sen tas bija. bet uz doto brīdi, tas vīrietis vairs nav ne pie viena nedz vairs arī pie otras...
0
0
... es gan šeit parasti neko nopietnu neesmu uzrakstījis... mēģināšu... ļoti īsi... no savām pozīcijām raugoties... te ir divas lietas... viena - ja jau džekiņš neko nav solījis un lēnu garu izmantojis situāciju... nu viņu var saprast... ērti iekārtojies... puritāņi varētu pārmest... bet nu tas nu tā... taču... ja zaķis ir/bijis saķēries dūšīgi... tad it kā vajadzētu būt krietnai morālai traumai ar piecūkotu dvēseli un visām šitādām kaitēm... un it kā augstu paceltu galvu ar rūgtumu aiziet nevis nesties uz pārrunām, kuru iznākums vēl sazinkāds... respektīvi... zaķis - nu galīgi gar kasi...
0
0
tas daļēji ir stāsts par poligāmiju DDDDD
daži deklarē, ka poligāmijā redz, visiem labi
bet nu es (vai tiešām es vienīgā tā nepareizi domāju) domāju, ka nevar sievietei patikt ar kādu dalīt vīrieti. viņa to var pieciest, ja citādi nevar, ja tipa visas tā dara, bet patikt tas taču nevar?
daži deklarē, ka poligāmijā redz, visiem labi
bet nu es (vai tiešām es vienīgā tā nepareizi domāju) domāju, ka nevar sievietei patikt ar kādu dalīt vīrieti. viņa to var pieciest, ja citādi nevar, ja tipa visas tā dara, bet patikt tas taču nevar?
0
0
Interesanti, un ko gan ’Tādu jaukums gribēja izrunāt?
Un kas gan tas tāds varētu būt, ko sieva par savu otro pusi nezinātu.
Un vispār, vai tas maz ir labais tonis uzsaukt randiņu sievišķim ar kuru tu būtībā neesi pazīstama?
Ja vecis uzskatītu to par nepieciešamu, tad abas pats sapāzistinātu ( man ir atmiņā tāds gadījums ;o))) Un kas interesanti, abas dāmas ne tikai atrada kopēju valodu, bet arī sadraudzējās. Tas vispār bija Tāds tejāteris! Bet viņi tīri labi sadzīvoja. Biju iedomājusies variantu, ka vecis turpinās ekstrēmas attiecības un nocopēs vēl kādu svaigāku jaukumu. Velti. Jo viens bija dzīvot ar sievu, otrs ar mīļāko un pavisam kas cits, čupoties visiem kopā. Es vēl atceros, ka sieva zvanīja otrai un prasīja pēc pipargurķīšu receptes... tur veselu grāmatu varētu uzrakstīt. Es pat domāju, ka viņam iespējams patika viena tipa sievietes, iespējams, ka tieši tāpēc neviens traci necēla. Pat vairāk, biju reiz jautājusi sievai, kā viņa vispār to visu pacieš? Ziniet, ko atbildēja?, - Viņa teica, ka jau labu laiku vecis viņai aknās sēdēja un bija domājusi par šķiršanos, bet pēdējā laikā palika interesanti.’;o)))
a ja par tēmu, nu domāju, ka vecis pats vainīgs, tā bija viņa izvēle. Es protams, saprotu, ka jaukuma izvēlē smadzeņu lietošana nebija prioritāte, bet norādīt rpbežas, pāri kurām nedrīkst pārkāpt, varēja gan ...
Un kas gan tas tāds varētu būt, ko sieva par savu otro pusi nezinātu.
Un vispār, vai tas maz ir labais tonis uzsaukt randiņu sievišķim ar kuru tu būtībā neesi pazīstama?
Ja vecis uzskatītu to par nepieciešamu, tad abas pats sapāzistinātu ( man ir atmiņā tāds gadījums ;o))) Un kas interesanti, abas dāmas ne tikai atrada kopēju valodu, bet arī sadraudzējās. Tas vispār bija Tāds tejāteris! Bet viņi tīri labi sadzīvoja. Biju iedomājusies variantu, ka vecis turpinās ekstrēmas attiecības un nocopēs vēl kādu svaigāku jaukumu. Velti. Jo viens bija dzīvot ar sievu, otrs ar mīļāko un pavisam kas cits, čupoties visiem kopā. Es vēl atceros, ka sieva zvanīja otrai un prasīja pēc pipargurķīšu receptes... tur veselu grāmatu varētu uzrakstīt. Es pat domāju, ka viņam iespējams patika viena tipa sievietes, iespējams, ka tieši tāpēc neviens traci necēla. Pat vairāk, biju reiz jautājusi sievai, kā viņa vispār to visu pacieš? Ziniet, ko atbildēja?, - Viņa teica, ka jau labu laiku vecis viņai aknās sēdēja un bija domājusi par šķiršanos, bet pēdējā laikā palika interesanti.’;o)))
a ja par tēmu, nu domāju, ka vecis pats vainīgs, tā bija viņa izvēle. Es protams, saprotu, ka jaukuma izvēlē smadzeņu lietošana nebija prioritāte, bet norādīt rpbežas, pāri kurām nedrīkst pārkāpt, varēja gan ...
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni