ja par piederēšanu, nepiederēšanu. kad mīlestība pašā plaukumā un arī pēc tam - ne jau tā sajūta ir būtiska, ka otrs man pieder. bet tas, ka es esmu otram piederīgs un atbildīgs. no manis. piederot, nevis gaidot no otra viņa piederēšanu sev. tas man tomēr šķiet svarīgi.

un esmu to piedzīvojusi gan vienpusēji, gan abpusēji, kaut uz laiku. un esmu redzējusi citos pat uz mūžu, viņus dziļi par to cienot. iekšēja piederības sajūta savam otrajam cilvēkam.

un, lai nepārprastu, - es te nedomāju tādu priekšmetisku piederēšanu. ne kā īpašums.

Versij, klikšķini nu, savu versiju! Ko apsaukājies?

lia | 28.10.2011. - 13:38:44

Tas "ik pa brīdim" ir forši, bet parasti nav ilgtermiņā...

vai pārdesmit gadu ir vai nav ilgtermiņš?... reāli, bet fakC...

solaris | 28.10.2011. - 15:05:40

Bars, ..vot par tiem tālbraucējiem vari nestāstīt..tas no malas varbūt liekas..’’uh’’.., pati uz savas ādas izbaudīju, vairs negribu... man vajag vīrieti blakus... ikdienā..priekos un bēdās, nevis trīsreiz gadā!!

nevajag pārspīlēt - ne jau 3 reiz gadā... man šķiet, ka laiks ir kā magnēC - jo ilgāk neredzi, jo vairāk gribi redzēt... ikdiena nogalina pirmreizību... tāpat kā mammām - tie mīļākie bērni ir tie, kas dzīvo tālu, un nevis blakus istabā...


houpasummere | 28.10.2011. - 19:45:20

Barss, viirietis peec dabas ir mednieks, vai ne?! nu luuk, visa sakne ir attieciibu saakumposmaa un veelaak pashaas attieciibaas
Ja sieviete ir "aatri padevusies" vai bijusi kopdziives iniciatore, tad pavisam skaidrs, ka ar gadiem viss izjuuk... bet ja viirietis ir mediijis sho sievieti un centies ieguut, tad vinja vinjam ir tik daarga, un vinjs ir traks peec vinjas uz visiem laikiem

galīgi un pavisam šķērsām... tas, ka reiz šis medījums ir bijis lenkts, pilnigi neko nenozīmē... apkārt taču skraida pa pilnam gardas stirniņas... ja reiz pēc dabas ir mednieks, tad nomedīja vienu, un jau noskatījis nākamo... medījums ar laiku bojājas, un garda ir tikai svaiga gaļa... ... nu, tas tā - vispārināti... jo pastāv arī tāC viedoklis - un ne obligāti tas ir manC...

versija | 29.10.2011. - 11:51:48

Tie jau nemaz nav taureņi, Raganiņ Tur kāda savas vecā kodes no drēbjuskapja izpurinājusi. A Tu taureņi, taureņi...
šitas ir suppper!

"nevienC nevienam"

labāk būtu neviena nevienam vai neviens nevienai, par prasītajām vērtībām nemācēšu spriest

Pievienojos vispārējai sajūsmai par Versijas kodēm :))) Tas tiešām bija labi rūkts!

Ir jāsāk ar apziņu, ka dzīvē viss ir kustībā un mainīgi :) Virsraksts ir vērtīgs - Neviens nevienam nepieder :)

Un es piederoju... vienam viirietim un man tas nemaz netraucee... bet esmu laimiiga no taa...

Vispār jau prātīgi ar to sajūtu - piederēt kādam. Kamēr viss ir dikti labi un skaisti, var ļauties šai sajūai. Ja kaut kas noiet neglābjami greizi, tad grūtāk. Labāk, manuprāt, tomēr doma, ka visi mēs esam vieni. Ja dotajā brīdī kāds mīļš blakus, tad super, bez piederēšanām.:)

man jau gan šķiet, ka izvēles brīžos, sarežģītajos mirkļos vairāk ir jāpadomā par savu piederību. ne tad, kamēr viss ir labi un skaisti.

Jā, haijama. Domai visu laiku tādai jābūt.
Ja nu galīgi gribas to sajūtu - es kādam piederu līdz matu galiem, lai ļaujas, bet tad tas tā arī sev jāasaka - tā ir tikai izjūta un es tai ļaujos.

Nu ja, tik-tak, tikai tik atkal jābūt diviem, viens, kurš ļaujas emocijām, un otrs, kurš pieņem šīs emocijas... smalka jau ir tā robeža starp spēli un patiesību...

... versij, a lai nebūtu kāda vecās kodes... hmmm... tad laikam jānem no bērnudārza..:(
Bet tā jau būs pedofīlija..:((((

... piektdienīt... a "ledusraganiņa", tas gan man patika..!..:)

o-barss, pareizi tu doma, neviens nevienam nepieder un uzticēties nevienam nevar, pat sev, dažreiz, esi modrs!

atslābsi, un jau duncis mugura.

Kāds vecām kodēm sakars ar bērnudārzu??? M?

Ube, kustini starpausi

Kustini vai nekustini, kodes paliek kodes...

Jaaaaa..., laikam taa arii irrrr... :)DD