"esmu tukla maza auguma sieviete pusmūžā, kuru nupat pametis vīrs.jūtos vientuļa un nesaprasta, raudu spilvenā un uzēdu.gribās mīļumu no kāda feina vīrieša, bet nekas nesanāk.nupat domāju, ka jābeidz lauzties un jāatdodas vien būs kādam man ļoti līdzīgam pēc paskata un problēmām, jau ilgu laiku šis man piedāvā draudzību.līdz šim tikai sarakstījāmies, jo cerēju uz ko labāku, bet nu ir skaidrs-ar šo esam dvēseļu radinieki un varbūt ar seksiņš būs foršs, gribas jau savu apaļo punci kādam pieglaust.kā jūs domājiet-man atdoties vai turpināt tikai saraksti?"