Es neesmu iebraukusi laulības ostā ne reizi, visu laiku domāju kapēc tas būtu jādara.Precētajiem uzdodu jautājumu- kas bija tas, ka nolēmi precēties? Konkrētas atbildes nebija un nez kapēc neviens neteica- oi mums bija tāda mīlestība.Es tā kā ar zvērestiem nemētājos, izdomāju, ka, lai nelauztu zvērestu laulāšos ap gadiem 60.
Taču ja godīgi, tad dzīvē ne vienu vien reizi secināju, ka labi, ka neesmu precējusies, jo tieši kārtojot juridiskus jautājumus par lietām, otrās puses klātbūtne tikai čakarētu visu štelli.
Un pats galvenai, cik viegli izškirties, ja neesi precējies- nav ko dalīt.