Kādreiz mana mīļākā grāmata bija "Esiet sveicinātas, skumjas" (Fransuāna Sagāna). Skumjas ir varbūt arī skaistas - kā eleksīrs dvēselei.
00
20/11/2008 21:50
a man tikai tagad aizgaaja... bet sirdij, sirdij, sirdij jau nevajga skaitu... sirds taa panjem tik viernu, panjem tik vienu... (c) vobshem... pakliuseesim/taa praatiigi piekaarto brunci uz celiishiem un luur pa labi un kreisi /...
00
20/11/2008 21:59
Man patīk. Bet nesilda gan... vairāk piemērota kā atvēsinošs malks vasaras tveicē...
00
20/11/2008 22:02
Man patika tas pirmais, izjusti, skumju briizos kaut ko taadu gribaas, tad izsaap un kluust vieglaak...
00
20/11/2008 22:03
Nu tad pieglabaa graamatziimees prieksh vasaras :)
00
20/11/2008 22:07
Reiz pienāk brīdis,kad saproti-Tava sirds ir nogurusi. Tā ir pilna līdz malām.Ar ko?Ko tad Tu tajā visu laiku esi krājis?Tur ir pilns ar prāta radītām emocijām. Kā vārdā tas viss?
00
20/11/2008 22:25
Nu ko tu te ņemies? Ko es sākumā teicu? Ja gribi paturēt - laid vaļā. A tu - ņea, ņea...
00
20/11/2008 22:27
Kursh teica ka gribu patureet, koa? Nevar vairs smukas dziesmas shad tad paklausiities?
00
20/11/2008 22:30
Klausies un aud savu sentimentu, kas tad man.
00
20/11/2008 22:31
jaaa jaa, klausies ko saka viedaas tantes, vai kaa tu toreiz man rakstiiji
00
20/11/2008 22:33
Zum > Tu mums kā vadonis - stiprs un pašpietiekams.