Es nezinu, kā ir citiem, es zinu, kā tas ir man. Vairāki aspekti.
Man paliek Tauta onlainā citreiz i pa nakti. Tas vien liecina, cik man viņa mazsvarīga. Stāv kaut kur, nu i lai stāv. Mani nečeko un es neslēpjos.
Cilvēki, arī precēti, arī pāris, ne jau visas 24 stundas diennaktī kopā ir. Normāli. Un tad var atlicināt laiku i diskutēt, i klubā pļāpāt, i palasīt šo to.
Reāli kopā esot... nav vēlmes un nav vajadzības ne Tautā, ne Draugos būt. Ne aizbildinoties, ka spēles spēlēju, ne ka mūziku klausos, ne ka ar paziņām pļāpāju. Bet ir agrāk bijis, ka bija garlaicīgi. Un tad nācu arī Tautā tai skaitā. Un nācu neskatoties uz to, ka par to purpināja, ka tas nepatika. Nācu, jo bija skuuuuuuuuuučno.
Skuuuuuuuučno- tas nozīmē, ka attiecības būtībā ir jau beigušās. Vai ka vispār nav bijušas. Vai ka meklējas jau kādu citu
Un vēl... ja paceļas jautājums tāds, kāds pacēlies tēmas pieteikumā, tad nu gan skaidrs- āmen visam, knosies cik gribi...