.es i sieviete, siikumiem a uzmaniibu nepieveershu. ..un veeroju viirieshus, ne sievietes...

Runa nav par sīkumainību, bet par niansēm... smalkumiem...

es pa to arii runaaju, galiigi nepieveershu uzmaniibu tam, kaa kura ko groza viirieshu priekshaa... VOT, ja viirietis grozaas, tad jau cita runa...

Pasarg dievs!
Lai es sūdiem uzmanību pievērstu?(meloju šad tad)
Bābiešus cienu/mīlu viena iemesla pēc.Viņas ir baigi piekasīgas un trauslas:P

Bet, jana... "Ja vīrietis grozās... " atvaino, tad man liktos, ka viņš nav īsti vīrietis...

Satan!!! Par sūdiem šeit vispār nav runa! Par daudz smalkākām lietām...

Man tagad brilles jau vajadzīgas lai visus sīkumus ieraudzītu..:))

<grozaas>, nu ne jau pramj njem un grozaas, domaasim plashaak... ja viirietis pieveersh sievietei uzmaniibu-to nevar nepamaniit...

Nu, labi, Jana... Bet kā pievērš?

... vai, Mice!!!!.. ... kas par jautaajumu...

Nu, re! Ņemsim, par piemēru, tepat virtuāli... Viens atraksta dzeju, bet otrs, -vai gribi sexu? Ir taču starpība.

..Mice, ja staasta sakaraa, tad teikshu taa... dziivee taa notiek biezhi, ne reizi vien maniitas liidziigas situaacijas, bet... es, tieshaam, veeroju viiriesha reakciju, un njirga naak, ja sievietei <grozoties> viiriesha priekshaa-nekas neizdodas... , taaka man taads uzmaniibas pieveershanas veids iipashi nesaista... . .

Protams tas kurš konkrēti raksta ko grib ir normālāks..:)

Pareizi jana, mani arī neuztrauc ka sieviete grozās priekšā, labāk lai viņa gultā forši grozās..:))

..dzeja var maldinaat... sex-izteikta, tiesha, konkreeta veelme...
ja ar dzejas rindaam domaa ievilinaat sievieti gultaa, tikai... tad, taa dzeja, ausu aizmaaleeshanai...

Principā piekrītu rakstā teiktajam. Un tas man dzīvi ir krietni vien pabojājis.
Tādēļ tagad priekšroku dodu neatkarībai. Jo tā nezāle - greiza sirds - diezin vai ir izravējama.
Bet tagad vismaz sirdsmiers mājās - kāds nu tas ir tas ir cits jautājums un cita tēma.
Un "veselību" bojā abejādi - gan divatā, gan vienatnē. I kas to zin kā labāk?:)

Jana ... hmm... man gan laikam interesantāks būtu dzejnieks... vismaz pirmajā pirgājienā...

mice, man jau tie pantinji ar patiik, bet saturu nekad neattiecinu uz sevi... man to vajag vispirms sajust...

nezāles neaiztikt...
a, tie dzejas sūtītāju man riebjas, nav man ticamības moments, ka patiesi un no sirds...
(kad tā mice guļ? )