vai ta es ņemos? es jau jūtos i smuka i apmierināta. vienkārši objektīvi zinu, ka neesmu skaistule. un viss. cik man vajag-tik man pietiek... atzīt savu neglītumu- tas nav nekas slikts, sadzīvot ar to un nekrist izmisumā, lūk, par ko stāsts, nevis mānīt sevi, špektelēties un noticēt sevis paša apmānam, ka ja es dikti domāšu un gribēšu-rīt pamodīšos pavisam cita. paldies solaris par to palaidusies... sasmējos.

Svaru jau nu gan var nomest/tas visām, ne tikai tēmotājai/
jeb ir kādi apstākļi, kuri liek -mežonīgi rīt?/slimības necilājam/

Nuuu, varētu jau daudz ko teikt, bet sanāktu baigi daudz ko!!!!

josich, par svaru vai par tēmu?

desperados, es tikai varu pateikt, ka tam nav pilnīgi nekādas nozīmes. ne svaram, ne skaistumam. ir citas lietas, kas veido laimes sajūtu.

I par tēmu, i par svaru, i par ietekmi uz uztveri un dzīves baudīšanu.

bet kas tevi attur no rakstīšanas. nekas ka gari, paskat kā es šodien drukāju, kā pļaujmašīna dragāju... ja to enegīju, ko šodien klavā ieliku citā gultnē ievirzīt- ui tur elektrību varētu pieražot.

:)))))))))))))))))))))))))
Svars, špaktele, botoksi, šmotoksi utt... - tas viss ir otršķirīgi!

lūk, lūk, josich. arī mana pieredze tā rāda.

Versij, par to providenci laikam taisnība vien būs... Bet citreiz tā kaut kur apkārt dauzās un pārlieku ar citiem ņemas

Nepiekrītu!