un ziad uzsvilpo ’’es no vilka nebaidos’’... da labi- nebūsi tu- izaugs nākamā paaudze...

... bet var būt, ka nav čalim vēlme iesatīties omju trulajos spriedelējumos un beigās klajās rejās!?

vau, vau

vau vau vau

bīstieties, pažobeles kuces nāk.

un tomēr(varbiūt tik un tā to tuvošanās buču nosūtīt sulīgi sarkanā krāsā?)

krutā diskusija :)

nu krutā ne krutā, diskusijai ne vainas. pietiekoši laba, ja padomā, kādas te vispār nākušas klajā.

nav bail, bet prastumu negribas.

pats prasts nebūsi- i no prastuma nebūs jābaidās.(tipa- vibiraij druzeij)

omes družbu piedāvā, bet pēc ņems un uzmetīs! ja neglaudīs pa spalvai!

(es vēroju)

’’kam no Vulfa kundzes bail?’’(volkov bojatsja- v ļes ņe hoditj)

s volkami žitj, značit po vilčji vitj!

trīs lietas labas lietas(ziad- trešā tuvošanās buča tavā virzienā).saldākam miedziņam.

nu ko tu tik omiski ’’buča vakarā’’, laid kā jauna meita sāc ar minetu...

<ziad... Labi padomā, kādu sev grib sievieti... un tad nebūs bail... :-)

ja mēģinātu Ziad-am atbildēt puslīdz nopietni...
Es nelietotu vārdu bail: "reizēm ir bail sievietēm pietuvoties", bet viņa sajūtas ir saprotamas.
Tu satiec/ieraugi fantastisku meiteni (kurai taču, tavuprāt, noteikti tikpat lielisks vīrietis blakus (un rinda degsmīgu kavalieru), nevar taču būt savādāk?!), un, lai cik pārliecināts tu liecies sev un apkārtējiem, piezogas tāda kā nelīdzvērtības sajūta - ak, ko tad es...

Kā tur bija ar to risku un šampanieti pēc tam

Vēl ir labs: "Perfektais vīrietis un perfektā sieviete nekad nesatiksies - viņa ar pirmo reizi nepiekritīs, viņš otro reizi nejautās... "