NĒ. Ja nu vienīgi uz mūžu.    Ne visiem pietiek saprāta būt labvēlīgi noskaņotiem pret savām bijušajām otrajām pusītēm    

Tā ir noticis, notiek un notiks... dalībnieku personīgā attieksme pret šo faktu izšķir visu.
Un, ja tas darbu netraucē, man vienalga, kurš darbinieks ar ko kniebjas, BET tikai ārpus darba laika un vietas      

..a nav ne vaina tak arī darbā..:)   
Populārākā vieta esot priekšnieka kabinets..:))))         

man nespiid..ta man jaklust pa lezbu..   
un vai par vai pret..
nu ko tur ta vnk notiek..

prata naka zinams piemers..dienesta romans turpinajas 5 gadus(virietis ir precejie)..beigas meitene piedzemdeja berniņu no ta vīriesa..virietis pat gandriz vai pieņema dzemdibas masinā ,tad pierakstija sava uzvārdā..
bet tad peknji sim kaut kas galva sagriezas..
un vinjs izdomā ka bērns nav vinja..
tagad ir tiesas procesi,naids..
un meitene jau atgriezusies strādat tajā pasa darba vieta..laba darba vietā
šis visu dienu nelien arā no kabineta lai nevajdzētu satikties..
kolēgi jau smejas ka laika bucinja cura..

Kādas vājības, tā tak pūsli var sabojāt,kauns nomāc vai tik liela nepatika pret kādreiz tik patīkamu sievieti izveidojusies???

sabi tur tiesas process tagad iet..runā tikai caur advokatiem..
man šitas ari it nekādi nav saprotams..

Man ar ne, neatbilstoša vide...

IR tā - ka ir iespējams ,ja vismaz vienam ir galva uz pleciem un abi apveltīti ar pietiekamu intelekta līmeni. 100 % atbildu par teikto, pati piedzīvoju, nu jau 15 gadus atpakaļ. Viss ideāli , debesis.
UN , mēs 90 % sava laika pavadam darbā - romāns , tikai , atvaiojie "kniebšanās" - ideāli, ja to spēj abi divi un pēc tam nav naida, kad apnīk, jo agri vai vēlu apniks. Ja izvedojas jūtas - vjag prātu,lai darbā neafišētos, ja tas traucē ( priekšnieks-padotā vai otrādi) un galvenais neizlmantot dienesta stāvokli nevienā virzienā, tad ir OK.
Galvenais - lai necieš pašcieņa.
Un vēl - to jau nevar izvēlēties, kur tie zibšņi nozibsnīs, darbā, kino, parkā vai tusiņā ... darbā vislo’’giskāk, jo iepazīsti cilvēku negribot, un , gatavs esi...

neparastā.   ..pazemojums sievietei, tā tiesa... visam pa vidu bērns... un protams visu izlemj vīrieša pēkšņais patiesums:))laikam precētiem tās dienesta izklaides notiek, kad smadzenes gludas, apakšā ciets un sirdī mīksts:)) un tad ierodas tante pienākums un pēkšņi paliek vīrietis tāds pareizs... bet sieviete tiek apsūdzēta pavedināšanā un apvārdošanā... tā teikt pate gribēja un tagad dabūja:))
Nošaut... lai nemocās tādi vīrelīšu eksemplāri... :)).   

Ja ie aitas - ir kas cērp ... JĀDOMĀ arī kau tko tādu uzsākot.
Manā peieredzē - viņš bija GUDRS un mani mācīja būt GUDRAI. Un bijām laimīgi.
:) Mīlu joprojām . Un zinu un jūtu ka viņš arī ...

Cilvēkam pieder tikai tas , kas ar viņu ir noticis, tāpēc visam , kas notiek jāļaujas - nezaudējot pašcieņu.    

... shajaa gadiijumaa viirieti aizstaaveeshu,tomeer preceets,bet tai sievietei gan pazemojums... es taa nedariitu,nepazemotos ar pieraadiijumiem... dziivotu lepni uz priekshu... un,lai skataas tas nejeega ko ir sastraadaajis... lai skataas no malas uz savu beerninju,kursh nekad nenosauks vinju par teeti...    ..

jana..ja precēts, tad bez vainas???Vēl pasaki ,ka laulājies baznīcā un dieva priekšā solījies... bet grēkus jau var izlūgt:)))
Es negribētu tādam būt vairs sieva ,jo nepiedotu un viss, zem viena jumta,un vienā gultā vairs nekad... apbrīnoju, ka sievietes ņem atpakaļ palietotos un domā ,ka ir uzvarējušas savu sāncensi,un ir labākas:))patiesi smieklīgi... bet ja es būtu vīrietis, aizietu pie trešās... lai abām iepriekšējām netraucētu dzīvot...

... nuu... principā esmu PAR šādiem romāniem...
Bet neparastās stāstā varu vien teikt... līdz bērnu dzemdēšanai nez vai šādus romānus drīkst aizlaist..
Bērniem jādzimst manuprāt vai nu ģimenē... vai arī tad, ja sieviete rēķinās ar to, ka var palikt viena, un šo bērniņu uzaudzinat viena.
Un ir tam gatava gan morala gan materialā ziņā.

Dienesta romans manuprāt vien tadai izklaidei... tauriņu lidināšanai domāts...
Tālāk nevajadzētu aiziet...

Pilnīgi piekrītu raganinjai... Ja sieviete dzemdē bērnu, tad jābūt gatavai to audzināt vienai. Un šobrīd sarunas caur advokātiem jau noteikti ir par finansiaalo pusi bērna atbalstam. Negribas ticēt, ka sieviete ir spējīga šādu pāridarījumu piedot vīrietim.
Bet ja runa iet par romāniem darba laikā, esmu par tiem. Kapēc nē.

neatbalstu dienesta romantiku, jo agri vai vēlu tas patraucēs darbam visnepiemērotākajā brīdī... Domāju arī ka precētiem nevajadzētu strādāt vienā darbavietā, JA ABI IR DARBA ŅĒMĒJI, jo tad vienīgā sarunu tēma ir darbs, darbs darbs.

... SABI... izveelas jau sieviete,vismaz es taa daru... un zinu uz ko eju... tiem soliijumiem tuksha vieta-taa pienjemts un viss... neviens nevar pateikt,kas ar vinju notiks riit,kur nu veel par otru... jaa taa dziive staaveet uz vietas nemainiitos(kaa soliijumaa dienaa)... tad cita runa...

jana par to dzīves ritumu sen skaidrs,piekrītu..neko nevar zināt... katra sekunde ievieš savas korekcijas ..bet es par ko citu:)))kāda jega atgriezties pie sasistas siles???

sabi, bet ja zvaigznēs ierakstīta tā saplēstā sile? Ko tad?    

... :)) Katrs jau savas zvaigznes bīda pēc vajadzības un saprāšanas :))

drostaliņ nu ja grib palietotu sili ,tad neko:))vienas receptes jau naff:))ir mūžīgā izvēle:))četri ceļi ,pa labi iesi pa pieri dabūsi ,pa kreisi, veci jaunu satiksi ..bet ja gribas palikt uz vietas ,tad nākotnē iestājies inertums:))