Ak tu, kašķu vācele Iedomājos kā romantisku vakariņu laikā tu pēkšņi sāc apšaubīt un pētīt un pārbaudīt... vai medus ir gana īsts, vai vīns nav krutka un vai gaļa nav vakar vēl riedama skraidījusi

Visa romantika vējā... gadās...

domā, ka tajā brīdī nespētu savu kašķa dabu pievaldīt, lai nezaudētu gaidāmo pēcvakariņu turpinājumu?
(ja ciknecik prāts ir, jeb, varbūt pareizāk, ja vēlme iedabūt gaļu gultā (es atvainojos) ir lielāka par kašķa dabu)
Domāju, ka arī vīreļi ar tieksmi pacelt roku pirmajā vakarā nesit...
Neparastās stāstā: pirmais randiņš > atbrauc ar produktiem, pagatavo, nomazgā traukus, turpinājums < viena aizdomīga nianse (ka tik nav pedants!) - vai tad nu to trauku mazgāšanu nevarēja atlikt uz pēc tam, resp. pēc TĀ (kaut vai no rīta)

vajag, misteru, PROPERU, izsaukt!!

Nezinu, varbūt tas ir ērti, varbūt patīkami, varbūt labi un varbūt izdevīgi. Bet romantiski gan nē.

... man laikam savā mūžā daudz romantikas ir bijis...
... man romantika otrā plānā ... primārais, kas to ir sagādājis...

man gan tas likas gana romatiski kam par neko nav jarupejas..tik jabauda

, un kaapeec tie godiigaakie un atklaataakie ir arii noturiigaakie attieciibaas, ko, Piektdieni?