omēm uz līgo dziesma, cermas ka vārdi saprotami:
Ļoti nerātnas tautas dziesmas!
Divi graudi miežu mērcu,
Trīs muciņas alus daru.
Divi reizes pasadzēru,
Abi pauti notrīcēja;
Pasadzēru trešo reizi,
Slējās stāvu pipelīte
Kūsis dega kalniņāi
Zilajam ugunem;
Pipelīte glābt tecēja,
Ūdens blašķe mugurāi
Bēdz, pīzdiņa, kārkliņos,
Nu brauc tavi precinieki:
Kūšu Jēcis, pautu Pēcis,
Pipelītes Indriķītis.
Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Zem eglītes negulēt:
Lietus lija, skujas bira,
Zutis līda vēderā.
Tas nebija upes zutis,
Tā bij puiša pipelīte
Jānīt, tavu stipru zāli,
Appirdos noraujot:
Kātiņš rokas resnumā,
Ziediņš plaukstas platumā.
Pisieniņš nabadziņš
Pa pasauli vazajās,
Nu atnāca mūs’ mājā
Pašā darba laiciņā.
Miers no darba, miers no darba,
Nu visiem japisās!
Kur tu brauksi, pipelīte,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
Braukš’ uz Rīgu Roņa tauku,
Gulta čīkst pisoties.
Dziedi skaļi, maza meita,
Lai aug kūsis kuplumā:
Ja tu skaļi nedziedāsi,
Samessies čukurā.
Ak, tu tautu neveiklīte,
Tavu skaistu augumiņu!
Man iztrūka biksēm pogas,
Uz tevīm skatoties.
Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta ciema meita:
Man pupiņi sudraboti,
Kūsīt’s zelta lapiņām.
Ko tie puiši gribēdami
Cilā manu priekšautiņu?
Apakš mana priekšautiņa
Apzeltīta vāverīte.
Vecais mani jaunu ņēma,
Bet raženi turējās:
Trīs reiziņas naksiņā
Kā līgot nolīgoja!
Dod, māmiņa, ja dodama,
Dodi mani slakteram!
Slakteram gaļas pauti,
Iespeķota pipelīte.
Pisies meita, ko tu gaidi
Vai tu savu nāvi gaidi?
Atnāks, nāve paņems tevi –
Tārpi pīdzu rubinās.
< Atpakaļ
[ Atgriezties ]
0
0