vīrietis precēts, bet apgalvo, ka nedzīvo kopā. Viņi satiekas, un ir šis, tā saucamais klikšķis, viņš zvana vakaros, no rīta. jebkurā laikā var satikties, stāsta, ka dzīvo pie mātes. Un tad vienā brīdī viss izmainās. Vīrietim pēkšņi daudz darba, vakaros nedzird telefonu, izrādas, viņš bija aizmirsis, ka nevis pametis sievu, bet ielicis slimnīcā. Ja sieviete būtu zinājusi, ka viņš joprojām dzīvo kopā, šīs tikšanās nebūtu bijis, arī to viņš zināja. Notika tas, ka abi pa to laiku paspēja pieķerties viens otram. Viņam ir smagi, jo saprot, ka uz abiem krēsliem nespēs nosēdēt un viņai, jo neko negrib ne izjaukt, ne dalīt. Ja nebūtu bijuši šie meli? Un kāpēc viņam bija vajadzīgi šie meli? Uz ko viņš cerēja, jeb kā utīsies sieviete uzzinot patiesību, viņam tas nemaz neuztrauca. Kāpēc mēs tā spēlējamies ar citu dzīvēm. Es uzskatu, ka lamatās iekrita pats, jo viņa plānos nebija iemīlēties. Kā sievietei būt tālāk?