Mīli mani, mazliet mīli... / 140
05/05/2011 21:37 | Diskusija lasīta 10997 reizes
Par ko, kāpēc, tāpat, ne par ko, cik ir mazliet, vai mīlēt vispār var mazliet...
Atbildes (248)
puuks, tik daudzas reizes tie paši, kuri ir krituši ceļos, raudājuši, solījuši vai zvaigznes nonest, īr būvēta pat māja, lai tikai apprecētu, vienu pieķeru ar citu gultā, otrs tik traki grib precēties, ka sa’ņemot atteikumu, pēc 6 mēnešiem apprecas ar citu, trešais tā mīl, ka izšķiras, bet tikko jūt, ka mana nauda nebūs ari viņa ņem pretī a da jebkuru, kura tikai to vēlas... :))) un jau pēc pāris nedēļām ... tā varētu turpināt un visi viņi tiešām mīlēja, jeb to tēloja tā, ka Oskars garantēts, tad kam lai tic???? Kurā brīdī atkal iespļaus dvēselē? Un ja es būtu ļāvusies tai mīlestībai kāda nākotne sagaidītu???? Es godīgi uzsākot attiecības pasaku, negaidat salkanus tekstus par mīlestību un arī man to nevajag, ja būs īsta viņu sajutīs ar visu smadzenēm, miesu ... to taču nevar nesajust, bet... klusējot..., jo vairāk vārdu, jo mazāk ticu!
0
0
Es daru visu, lai viņi būtu laimīgi man blakus.
Tu aizmirsti pati par sevi un atrauj no sevis uzmanību, kas lēnām iekšā gruzd.
Manuprāt, labāk ir rūpēties par sevi un tad arī blakus esošais cilvēks jūt, ka tev ir labi un domā, ka tas ir viņa nopelns un sāk justies arvien labāk. Ja abi tā rūpējas par sevi, tad arī šo labsajūtu var vieglāk novirzīt uz otru personu un ir vieglāk parūpēties par citu brīžos, kad otram tiešām nepieciešamas šādas rūpes. savukārt, ja vislaik rūpējies par otru un otrs par tevi, tad vienā brīdī var sāk likties, ka 1) otrs nerūpējas pietiekami par tevi, kaut tu to dari; 2) tu pierodi rūpēties par kādu un aizmirsti, ka vajag rūpēties par sevi un kļūsti atkarīgs/a no citu rūpēm (un riskē nonākt arī pie 1.punkta); 3) pierodot rūpēties vairs neredzēsi, kurā brīdī mīlestība sāk pazust un paliek tikai rūpes.
Tu aizmirsti pati par sevi un atrauj no sevis uzmanību, kas lēnām iekšā gruzd.
Manuprāt, labāk ir rūpēties par sevi un tad arī blakus esošais cilvēks jūt, ka tev ir labi un domā, ka tas ir viņa nopelns un sāk justies arvien labāk. Ja abi tā rūpējas par sevi, tad arī šo labsajūtu var vieglāk novirzīt uz otru personu un ir vieglāk parūpēties par citu brīžos, kad otram tiešām nepieciešamas šādas rūpes. savukārt, ja vislaik rūpējies par otru un otrs par tevi, tad vienā brīdī var sāk likties, ka 1) otrs nerūpējas pietiekami par tevi, kaut tu to dari; 2) tu pierodi rūpēties par kādu un aizmirsti, ka vajag rūpēties par sevi un kļūsti atkarīgs/a no citu rūpēm (un riskē nonākt arī pie 1.punkta); 3) pierodot rūpēties vairs neredzēsi, kurā brīdī mīlestība sāk pazust un paliek tikai rūpes.
0
0
lus acimredzot tev nav palaimejies, nezinu ar ko tu vinus esi piesaistijusi un kas ir bijis jusu starpa. Kapec vis ir iznacis ta ka ir iznacis, kadreiz der paskatities uz sevim paskritiski, ar ko esu labks, vai sliktaks. Pirmaja mirkli skiet esu svets, jo domaju tikai to labako, bet tad kaut ka emocijas nokrit un tu paskaties ar ta otra cilveka acim. Un tad uzdod sev jautajumu, ko es esu izdarijis lai tas cilveks man ticetu? kas mani bija pa problemu? Kapec es nevareju to noturet? Jo iesakuma vis bija.
0
0
mice, nedomāju, ka tas ir narcisms, drīzāk pašpietiekamība. Man klubos vienmēr cilvēki jautā, kāpēc es nāku viens un es atbildu, ka man nevajag kādu, kas mani izklaidē - es pats sevi māku izklaidēt, es pats izdomāju sev jautrību. Daru, ko gribu, kad gribu un kā gribu. Man ir interesanti pašam ar sevi :)
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni