Nu nezinu,
man ir draudzene, ar kuru draudzējamies jau gadus 38, un pat tā nopietni neesam sastrīdējušās. Uzskatu viņu par savu māšeli, /kuras man nav/, kurai var uzticēt visu, paprasīt padomu, izrunāties. Un muļķības ir tās, ka draudzenes nevar laist klāt tuvu ģimenei. Protams, ja ir kārtīga ģimene, un, ja draudzene ir ĪSTA draudzene, nevis tāds paziņas variants ar pseido nosaukumu "draudzene".
Un katrs jau mēs sev piesaistot tos cilvēkus, kādus esot pelnījuši.