nu ko tautietes talkojat????... no malas izskatās, ka tīrat tautas palagus:))draudzība draudzībai, kā teica tēmas autore:)))bet gadās, kā jau dzīvē:)))

Olita,

Sabi, Tu ko?! Te tokš meiteņi modē stīvē ar telegrammām aprakstītas vīģeslapas un šnupdrāniņas vāveru piesegam. Palagi kā suga = FUI!

nu manas virtuālš draudzenītes, teikšu viennu-ja man trāpīsies reiz tas foršais jauneklīgais zaļoksanis zars, es arī te vairs netupēšu un nekaitēšos... mīlēšu uz pilnu klapi, tāpat kā tagad sūrojos no visas sirds.dzīvē draudzība nav izvērtusies tik ccieša ne ar vienu, lai tā līdz vecumam čupoties... laikam nepratu iedraudzēties kā nākas.a varbūt tā arī labāk.

Nu 24 stundas un 7 x nedēļā tāpat tas nez vai būs..

desperados, tevi paklausoties sāk likties, ka jauns zars ir kļuvis par pašmērķi :)

marīn... piedošan, tagad ar es saprat.. tev bij tie palagi... meitenēm aprakstītas vīģeslapas un šnupdrāniņas

Vīģes lapa man ar patīk labāk par palagu...

Sabis, nu man jau ar’ piedāvāja tās šnupdrāniņas, bet man neērti, liekas, ka par mazām i tās drāniņas, i lapiņas...

iz manas pagalma dzīves lapele... mūsu sētā dzīvoja divas draudzenes (viena precēta sieva, otra vientuļa māmiņa), kopā visu laiku, naktīs tikai mita savos dzīvokļos... māja viena otrai pretī... logs, logā... arī tagad, bet tagad tikai ar vīrieti samainījās... un vairs nav draudzenes... bet dzīve turpinās... .

Dzīvē tā vienkārši gadās... nu i ko? Da neko, jādzīvo tik tālāk...

Tā gadās ne tikai ar draudzenēm, arī ar draugiem... tak tāpēc nedzīvot uz vientuļas salas..

pareizi ir, jādalās ar draugu visā kas tev ir un otram pietrūkst, ; ja draudzenei vīrišķa nebija bet dikti vajadzēja, tad draudzenes svēts pienākums padalīties. nevar tak kā skopulis sēdēt uz sava un nedalīties.

..viss tak ir dabiski... dzīve mainās un mēs tai līdz... bet ja maināmies mēs, tad arī patikšana, tāpat mainās:)))

Lai gan vīŗieši šai ziņā manuprāt mazāk lec otra dārziņā..

Radās loģisks jautājums par uzticību. Ja divi ir krietni mainījušies, kam tad palikt uzticīgam - tam, kas jau mainījies un nepatīk, vai tam, kas bija agrāk, bet vairs nav... ???

sab... vīriets bij lūriķis?

..man šķiet... ka gadiem ejot, uzticības jēdziens mainās... ja jaunībā lecu uz ecešām, ka manējš ar citu danco... tad tagad-tas liekas tikai normāli...

visu diskusiju neizlasīju, bet domāju, ja tava draudzene spēj aizvilināt Tavu vīrieti, tad rodas jautājums, kas ir starp Jums abiem- mīlestība ? Un ja tā notiktu ar mani- es nevainotu tik daudz draudzeni, bet savu vīrieti - patiesībā tur nav pat ko vainot, jo mīlēt sevi ar varu nepiespiedīsi, ja nav - ta nav !

abiem kopā esot jāmainās, lai viens neatpaliktu... citādi atrodas tas, ar ko kopā ir saprotamāk... un nevajag meklēt vainas... tajā, kas aiziet... pastāv iespēja abiem atrast īstos...


. .bet ja diviem kopā ir labi, tad parasti draudzenes vai draugi mājās netiek ikdienā vesti... tikai svētkos, ja tos aicina... un nav labs tonis kādam... ilgi uzkavēties vai ierasties ciemos negaidīti..
Dzīvē rodas situācijas, ka pēkšņi gribas izkratīt sirdi... saprotams, ka vajadzīgs draudzīgs plecs un tad nu ejam ciemos paraudāt... bet draugu mājās var gadīties situācijā, izrādās nav draugs vai draudzene, bet viņš, vai viņas otrā puse... un tad parasti ar notiek mierināšanas mēģinājums, kas pārvēsties var arī jūtās...