Pressumit, jā! Jau gadiem ilgi brīnos, ko tagadējiem latviešiem pērnā gadsimta 30.-to gadu Latvijas eksporta lepnums -- sviests! -- tik stulbi ļaunu nodarījis, ka tagad masveidā padarīts par lamu vārdu: līdz šim nekāda loģiska sakara neesmu atradis un, kad gribas lietot kādu stiprāku vārdu sliktā nozīmē, šo nepelnīti apvainoto produktu gan nepieminu.
Piekuun, ja tante intrigante, ko patiesībā/dzīvē/live vienreiz garāmejot esmu redzējis sēžam kafijušņikā, uzrīko frīkniku, uzdodas par 1, 85 reizēm jaunāka un par 1.59 reizēm dzīvsvarā vieglāka un prātu jaukšanai nemelo tikai 1 reizi, -- kad pati piemin daktera konstatēto diagnozi, uzmanības deficīta sindromu, -- tad diez vai vērts turpmāk analizēt šo masku balli kā nopietniem teātra un baleta kritiķiem... Pavēro pavasarīgi plaukstošās lapas, -- lielākā daļa psihoterapeitu, ieskaitot cienījamo profesori Raisu Andrēziņu, apstiprinās, ka attiecīgās diagnožu grupas pacientēm un pacientēm šis ir visu simptomu/to izpausmju krasas saasināšanās laiks... Protams, ja jebkāda, vērā ņemama, saistība tiešām būtu bijusi ar tādu personu, būtu nehumāni un nesolīdi to pamest, kad kļuvusi mazvesela un puspieskaitāma, bet šis nu nemaz nav tas gadījums.