versij, tu esi vienkārši stulba, vai saklačojusies tik daudz, ka vairs robežas neredzi... patiešām, katram savs...

protams, ka striidos dzimst patiesiiba, vai arii nedzimst.

ube-- arii gribeetu vienu romantisku inzhenieri

piekrītu, ube, ka pietiek ar vienu lūriķi, lai izjauktu harmoniju... es nerunāju par lūriķu kompānijām...

Versij... :) Nu redzi, tad kad veči to romantiku atrod un sagatavo, izrādās dāmām pietiek ar romantikas surogātiem, krējuma izstrādājumiem un vīriešiem, kur ar maku vienkārši baro lielveikalu Ziemsvētku kampaņas, un dāmām pašām visa romantika pat pirtī ar plastmasas šekumsargu... Cik te liek sieviešu, kam romantika noder patiesi?

Ube, par to jau te tika pieminēts Tikai un tikai foršā savējo pulciņā.

mariin, ir stipri dažādi - nebāz visu vienā maisā! Romantika jau vismazāk ir šekuma, vēdera vai prāta apmierināšana...

..un kāds sakars romantikai ar pirti???

... neizdziivoto/neiepaziito juutu/sajuutu ekshibicionisms...

Marīn... U-ū, Marīn... Nu paskaties šurp!
Es ne ar vienu vārdu neteicu, ka tas, ko Tu dari, ir slikti, nepieņemami, lieki vai neromantiski. Tu mierrrrīgi vari ieturēt savu līniju arī turpmāk.
Vnk, es iedomājos, ja es būtu tajā vietā un tās sievietes vietā, man, stipri iespējams, vairāk par visu gribētos Tevi. Un nevis suņu pavadoņus, akvalangistus, un pārējos vēl nepastāstītos gadījumus. A kāds manai Tevis gribēšanai būtu sakars ar krējuma izstrādājumu un surogāismu??? A???

Puro, tas "neiepazīto, neizdzīvoto" ir citā, blakus lapā Te tikai romantiskais reālisms. Vai tad Tu runā par lietām, ko nezini? Taču ne

Ja cilvēki ir diendienā blakus, tad romantismu kā reiz var dabūt šo tuvību dažādojot ar blakus lietām. Ja nav blakus, tad pati tuvība ir gana romantiska.

olita, ja pirti uzskata tikai par vietu, kur mazgā miesu vai svingo, tad laikam nav gan nekādas romantikas... bet, ja pirtī ir kāds, kas prot kārtīgi izsildīt ar smaržīgām un vieglām slotiņām tā, ka ielienot āliņģī vai peldot jūraszvaigznē atdziesti līdz maksimumam, paguli uz laipas, skatoties saulrieta krāsās vai zvaigznēs, tad atkal vairākas reizes izej šo ciklu, tad dvēsele lidoooo... un tā ir saplūšana ar dabu... tas ir vieglums un tā ir brīvība... romantika...

cik maz cilvēkam vajag... saule nepagūst ritīgi uzspīdēt, kad jau traļi vaļi, taureņi...

inkognito-smuki pateici... tik man radās sajūta, ka te piemin pirti kā romantikas virsotni... nu, tā man likās

Versij, pati teici, mana romantika ir ekstrēma, -- man pat laika nav ekstrēmai romantikai katru dienu, man un cilvēkiem, kuri ir Manējie, pietiek ar reizi gadā vai pat divos... Attiecīgā sieviete vai sievietes mūs pašus, tos draudzīgos ektrēmistus, dabū ikdienā/kopādabūjamies arī ne tik romantiskos apstākļos -- romantika ir svētki: arī Tev Versij, taču gadās ar savu vīrieti divatā aiziet uz kādu publisku pasākumu, kura labi jūtaties divatā, kaut apkārt ir "pūļa elementi" -- uz teātri, baletu, kaut kino. Vienīgā atšķirība, ka tās izrādes atkārtojas, mūsējās ne. Un nav manīts, ka mūs sievietēm šī romantika, kaut reizēm varbut tiešām stipri dīvaina, būtu nepieņemama: katram savas dīvainības... Vai ne?

piekrītu ubei - ir brīži, kad romantiski ir vienkārši kopā esot bez kādiem actions, ir mirkļi, kad sirsnīgs pārsteigums apliecina, ka tu šim cilvēkam esi īpašs, un tieši šie mirkļi iegulst pozitīvo emociju un atmiņu glabātuvē, tie silda un iedvesmo...

olit, romantikas virsotne jau nav pirts plikumos, bet tajās dvēsles lidojuma sajūtās... nu nav mums augstu kalnu, kur dvēseli palaist planējumā, jāizlīdzās ar izdomu...

Inkognitoo, ja pati esi tā-ā-ādu pirti piedzīvojusi, tas nenozīmē, ka visiem/visām te par tādām pat dzirdēt ir gadījies... Gan jau vēl te kāds no tauta.lv diviem vai pat 3 pirtniekiem parādīsies un šo to vēl dzirdēsim arī par pirts romantikas smalkākajām iespējām, ne tikai pojebenj vulgaris ar tanci-šmanci piedevām..

..jā jau jā...