Romantiku tak nevar iepriekš ieplānot, kaut ko speciāli radīt, taisīt visus jokus ar svecēm un citām glupībām. Romantiskais noskaņojums var uznākt pēkšņi, vietā un laikā, ko pat nespēj iedomāties.

jau atkal tieku pārprasta
vai tad ieroču pielietojumā svarīgāks par izmēru nav to darbības iespējas ?


Vai tiešām es tik samaitāta izskatos
fui

Vissvarīgākā ir munīcija, patiesībā. / Palieku pavisam sapņaina /

mariin, tu ar mani nestrīdies vecu lauķi !!!
sētais āboliņš nopļauts tomēr durās kājās, jo viņam resni stublāji .
pļavu zālīte arī mēdz durties, ja ieaugusi kāda resnāka zāle

mariins pats pieradis staigāt tikai pa nopļautu mauriņu

Mani satan sakārdināja uz karlsoniski optiskiem piedzīvojumiem i gaismā, i negaismā bez mākoņiem... bez svecēm, bez "rīšanas"...

Tik-tak es 100% piekrītu Tavam otrajam teikumam. Un galīgi nepiekrītu pirmajam. Var gan

Manuprāt romantikas ir un romantiķu ir gana... un katram sava versija...

... un katram pa versijai

... Esmu laikām ļoti romantiska... 30 gadus uzklāju brīvdienās galdu vakariņam... ar sveci... puķeim u labu sarkanu vīnu !!!

jā, anita, ļoti daudz versiju! Svarīgākais, lai izpratne līdzīga... lai tas, kas vienu iepriecina, rada prieku arī otrā...
Izskanēja diskusijā viedoklis, ka vīrieši citi ir romantiski un citi nav... domāju, ka ir visi, tikai atšķiras uzskati, vērtības, izteiksmes veids...
Laikam jau radošums un netradicionāla domāšana vienus iepriecina, turpretim citi jūtas labi kaut kādā rutīnas jeb rituālu garantētā komforta zonā...

manuprāt, viena liela veiksmes atslēga slēpjas ļaušanās priekā, spējā improvizēt, izjūtot otra cilvēka vēlmes, un pieņemt, ka iepriekš plānotais virzās citādi...

Nebija plānots piekrist Versijai, bet Tik-tak par to, ka romantiku nav iespējams plānot, piekrist nevaru nu itin nemaz! Un kā vēl var saplānot! Var pat precīzus, attiecīgajam romantismam derīgus/optimļus laika apstākļus saplānot un realizēt, ja nepieciešams! Kur nu vēl piezemējamākus sīkumus, kas dvēseles ievibrē.

Anita, divus gadus gar Austrumu robežu blandījos i romantiski, i lietišķi, tā nu ar to mauriņu -- ne izlietnes! -- mīšanu kā nu ir, tā nu ir: dabiskie zālāji interesantāki.

DT u.c. ieroču jomā, Anita, lietderība visai tieši atkarīga gan no stobru garuma, gan kalibriem -- īpaši saskarmēm no attāluma... Intīmai tuvībai tai jomā der vienīgi īsie... Tad gan vairs romantikas paliek maz...

Anita -- katram par varsijai? Diez vai versija būs ar mieru...

Nupat nopļauta zāle nekur nedurās, bet tiklīdz apžust tad gan rugāji mēdz sadurstīt pamatīgi.

Katrs jau par savu samilzušo sāpi!

Ai, kad cilvēks ir mīļš un ir fīlings, tad nekas nekur neduras, nebirst, nespiež, negrauž, neslīd un visādi citādi nekrīt uz nerviem... tad smaržo nevis ož, skaņas ir ausij tīkamas, un krāsas un garšas arī... tad pasaule ir pilna ar pašiem...

Inkognitoo, vot = īsti reāla romantiķe... :)

Katram pa versijai? Manis pēc. Ka tikai nesaka Versiju katram

Švaku pulveri neglābs ne stobra garums, ne kalibrs, visam jābūt pēc pilnas programmas. Tā romantiski paskatos caur optiku...

Kad cilvēks ir mīļš un ir fīlings, tad viss kas duras, birst, spiež, grauž, slīd un visādi citādi itkā varētu krist uz nerviem, to fīlingu padara tikai aizraujošāku, smaidīgāku un neaizmirstamāku.

Kā jums ar mīlināšanos tveicīgā jūlija miglā naksnīgā ezerā? Un reibinošu meža zemeņu ēšanu no plaukstas? Un lēno deju pie ugunskura, kad "dresskods" ir tikai ūdensrožu krelles?

Paldies, mariin
Visas tās sveces pa perimetru, sirsniņformās, dažādos līmeņos, uz dažādām virsmām, ūdenī... saksofona samtainais tembrs... ziedu elementi, radoši noformēts galds, garšīgs ēdiens, aromāti, zaigojošas putas glāzēs vai vannās... standarta, labāk nestandarta, vietas izvēle... viss ir forša urbānā padarīšana, kuru vēl foršāk uzkurina šo lietu ražotāji filmās, reklāmās... laba skola izpausmei, emociju parādīšanai, bet... ja tas iegulst par stereotipu galvās un tiek pieprasīts/gaidīts/uzspiests... ja tas nenāk vairs dabiski un nestandartā, tad ir skumji... tā rodas anekdotes par tēmu "ēd taču, muļķe, tur iekšā ir gredzens!"
Vai esat kādreiz aizdomājušies, ka dabā nekā no tā visa nevajag? Dabas skaņas, skaistas ainavas, dabiskā gaisma (saule, mēness, zvaigznes, ugunskurs... ) ir labākie romantiskās gaisotnes radītāji? Un nevajag neko citu kā atbrīvotību un tā visa sajušanu? ...